No rīta līdz vakaram
Pūpolsvētdienas rītā, kā jau ierasts pēdējās nedēļās, Dievs mūs ir svētījis ar arvien augošām iespējām kopā pavadīt laiku lūgšanās un interneta dievkalpojumos, ko ar apbrīnojamu dedzību sagatavo mūsu Baznīcas garīdznieki, bieži kopā ar darbīgiem draudžu locekļiem. Ticu, ka jūs, tāpat kā es - mēs visi esam tik pateicīgi katram un katrai no mūsu ordinētiem un neordinētiem Kristus kalpiem, kas saved mūs kopā virtuālā pasaulē. Šajos neziņas tik pilnos laikos, kad esam spiesti būt atdalīti, rodas iespējas samazināt attālumu mūsu starpā pavisam negaidītā veidā.
Mēs labāk un pilnīgāk iepazīstamies ar tiem, kas mūsu Baznīcā kalpo citās draudzēs, pilsētās un valstīs. Paldies jums, kas mums dāvināt savus svētīgos, dvēseli dziedinošos, Gara iedvesmotos darba augļus! Paldies par katra kalpošanu draudzēs! Tiek apzvanīti draudžu locekļi, tiek gādāts par tiem, kas nespēj sagādāt sev vajadzīgo ēdienu vai zāles. Tiek arī pārsteigti tie, kas atver savas mājas durvis un atrod tur citu draudzes locekļu atstāstos palmu un pūpolu zarus. Tiek stiprinātas un mierinātas dvēseles Kristus mīlestībā. Šis žēlastības spēks vieno mūs Viņā, kurš, dodoties prom no šīs zemes, vienlaicīgi solīja: “Es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.” (Mt. 28:20) Dievs ir mūžīgs! Viņā laiks nekad nebeidzas. Šī krīze beigsies, bet, kā 136. psalma 26. pantā lasām: “Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” Uz mūžiem ir Viņa žēlastība, un tā arī šodien ir klāt – tuvumā un tālumā.
Laikā, kad Jēzus iejāja Jeruzālemē Palmu svētdienā, Viņu skaļi sveica ļaužu pūlis: “Svētīts ir Ķēniņš, kas nāk Kunga vārdā; miers debesīs un gods augstībā!” Daži farizeji no pūļa viņam sacīja: “Skolotāj, apsauc savus mācekļus!” Bet Jēzus atbildēja: “Es jums saku: ja viņi klusēs, tad akmeņi brēks.” (Lk 19:39-40). Covid-19 nevar apklusināt mūsu balsis! Un, ja arī nevaram kopā tās pacelt, Palmu svētdienā dziedot Ozianna mūsu dievnamos, no rīta līdz vakaram varam vienoties internetā, kas, tāpat kā akmeņi, ir nedzīvs, tomēr spējīgs pārtapt par instrumentu Dieva rokās!
Līdz ar jums lūdzu no visas sirds, lai neapklust mūsu ticības liecības! Lai neapklust mūsu līdzjūtības pilnās pateicības tiem, kas visu no sevis atdod, lai palīdzētu glābt citus un sagādātu arī mums, kas nepieciešams! Lai neapklust mūsu sarunas ar mīļiem piederīgiem, draugiem, garīdzniekiem, draudzes locekļiem! Lūdzu no sirds, lai briesmu stāsti apklustu, lai skumjas samazinātos, lai zāles atrastos, spēka nepietrūktu nevienam pacietībā uzticēties Viņam, kas ir ar mums mūžīgi, kā bēdās, tā gavilēs! Ieejot Klusajā nedēļā, lai skan mūsu balsis kā miera instrumenti internetā un katrā telefona sarunā, cits citam atjaunojot cerību.
Kristus mīlestībā,
+ Lauma
In memoriam
Pašā gada sākumā no mums šķīries viens no Aizputes autonomās evaņģēliski luteriskās draudzes stūrakmeņiem – Arnolds fon Hiršheidts.
Dzimis 1929. gada 15. augustā Rīgā, Latvijā.
Miris 2020. gada 10. janvārī Šveicē.
Arnolds fon Hiršheidts dzimis mācītāja ģimenē, viņa tēvs Valters fon Hiršhheidts līdz 1939. gadam bija vācu draudzes mācītājs Sv. Jāņa baznīcā Aizputē.
Skolas gaitas uzsācis Aizputes vācu skolā. Diemžēl ģimene 1939. gadā ir spiesta atstāt Latviju, tāpēc turpmākos divus gadus A. fon Hiršhheidts izglītojas ģimenē. Vidējo izglītību iegūst Gnezno, Polijā. Viņu interesē lauksaimniecība, to apgūst dažādās skolās Vācijā, abitūriju iegūst 1955. gadā Braunšveigā. Studē Getingenā un Ķelnē, kur 1958. gadā iegūst diplomēta agronoma grādu.
Savā specialitātē A. fon Hiršheidts sākotnēji strādājis Vācijā, bet lielāko sava darba mūža daļu, no 1962. līdz 1995. gadam – Šveicē. A. fon Hiršheidts bija atzīts speciālists atkritumu pārstrādes produktu izmantošanā lauksaimniecībā, par ko sarakstījis arī grāmatu “Zur Wirksamkeit von Schwermetallen aus Müllkomposten auf Ertrag und Zusammensetzung von Kulturpflanzen” divās daļās.
Kopš 1991. gada rudens, kad pirmoreiz pēc tik daudz gadiem atkal bija iespējams atgriezties Latvijā, Arnolds fon Hiršhheidts Aizputē bija bieži. Pēc pensionēšanās, no 1996. gada līdz 2016. gadam, viņš pārmaiņus dzīvoja gan Liencā, Šveicē, gan Aizputē, Latvijā. 2016. gada aprīlī abi ar kundzi Loru fon Hiršhheidtu veselības problēmu dēļ pavisam pārcēlās uz dzīvi Liencā.
Arnolds fon Hiršhheidts vienmēr apgalvoja, ka Aizpute ir pasaules viduspunkts.
Arnolda, viņa kundzes Lores, viņa brāļa Harro fon Hiršhheidta, visu viņu draugu un sabiedroto devums Aizputei, novadam un Latvijai ir nenovērtējams.
Pateicoties Arnoldam un Harro fon Hiršheidtiem, 1992. gadā Šveices ciemā Švercenbahā tiek izveidota biedrība “Pro Aizpute Society” (Aizputes draugi), kas veicina sadraudzību un dāsni palīdz dažādu sociālu projektu īstenošanu Aizputē.
Kad A. fon Hiršhheidts pārceļas uz dzīvi Liencā, arī tur 2008. gadā tiek dibināta “Verein der Freunde Lettlands” (Latvijas draugu biedrība), kas līdz pat šodienai aktīvi pulcina cilvēkus, kuriem rūp Aizputes un novada cilvēki.
Ar abu šo biedrību ziedojumiem un palīdzību nu jau gandrīz 30 gadu laikā ir sakārtoti dažādi mūsu novada saimnieciskie un infrastruktūras objekti: Aizputes zonālās slimnīcas telpas un aparatūra (nu jau vēsture), Rokaižu pansionāta jaunais korpuss, Aizputes sabiedriskās pirts telpas, ģimeņu māja Kalvenē, dāvinājumi biedrībai “Aizputes Samarietis”, Aizputes vidusskolai, Lažas internātpamatskolai (šobrīd Padures pamatskola) utt.
Ik gadu Aizputes novada dome saņem biedrības mērķziedojumu, lai sniegtu palīdzību vientuļiem pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Par nesavtīgo darbu Arnolds fon Hiršhheidts 1998. gadā apbalvots ar Aizputes domes Goda rakstu un ierakstīts Aizputes pilsētas Goda grāmatā.
Visu savu garo mūžu A. fon Hiršhheidts nodzīvoja Dieva gaismas apspīdēts un sekojot Dieva vārdam.
No 2014. gada līdz 2016. gadam bija viens no mūsu draudzes garantiem. Aktīvi iesaistījās draudzes dzīvē, un pēc mācītāja Sigurda Sproģa nāves palīdzēja draudzei atzelt un izdzīvot.
Abi ar kundzi bija stiprais balsts mācītājam Varim Biteniekam, A.fon Hiršhheidts bija padomdevējs gan teoloģiskos jautājumos, gan sadzīviskās lietās. A. fon Hiršhheidts palīdzēja sakārtot draudzes īpašumtiesības, bija stiprais balsts draudzes gara uzturēšanā un stiprināšanā. Arnolds un Lore fon Hiršhheidti bija paraugs visiem, kā mūža garumā saglabāt savstarpēju mīlestību un cieņu, paļāvību un ticību Dievam. Arnolds vienmēr lika domāt un vērtēt, urdīja meklēt ceļu, lai draudze būtu dzīvotspējīga mūsdienu Aizputē, lai turpinātu nest Dieva vārdu un saglabātu mūsu sakrālo mantojumu arī citām paaudzēm. Arī dzīvojot Liencā, viņu interesēja, kas notiek draudzē, Aizputē, novadā, Latvijā.
Arnold, paldies par Tavām lūgšanām un sirds degsmi, kas palīdzēja augt un pilnveidoties ne tikai mūsu draudzei. Tās palīdzēja attīstīties Aizputei, novadam, iedzīvotājiem. Mācīja pieņemt visus cilvēkus, nešķirojot pēc tautības, fiziskiem dotumiem vai mantas stāvokļa. Tās mācīja pasniegt roku līdzcilvēkiem, nenosodot un nekritizējot.
Visdziļākā līdzjūtība Lorei fon Hiršhheidtai, pārējiem tuviniekiem un draugiem, nododot Dieva gaismā Arnoldu fon Hiršhheidtu.
“Tur nebūs vairs nakts, ne sveces, ne saules gaisma tiem vajadzīga; jo Kungs Dievs izlies gaismu pār viņiem, un viņi valdīs mūžīgi mūžam.” (Jāņa atklāsmes grāmata, 22:4-5)
Aizputes autonomā evaņģēliski luteriskā draudze
Mācītājs Gundars Bērziņš
Aizputes autonomai evaņģēliski luteriskai draudzei tiesāšanās ar LELB beidzas ar pozitīvu iznākumu.
2019.gada 2. jūlijā Latvijas Republikas Senāts paziņojis savu lēmumu par labu Aizputes autonomai ev. lut. draudzei.
Nolēma: atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvja zvērināta advokāta Jura Narkēviča kasācijas sūdzību un reliģiskās organizācijas " Aizputes autonomā evaņģēliski luteriskā draudze" pretsūdzību par Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 14.decembra spriedumu. Lēmums nav pārsūdzams.
Draudzei ilgā tiesāšanās bija ļoti nogurdinoša. Tas bija liels pārbaudījums savstarpējām attiecībām. Šī uzvara dos jaunu stimulu draudzei darboties un turpināt iesāktos darbus pie dievnama restaurācijas.
Baznīcas atjaunošana – Dieva žēlastība
Aizputes Svētā Jāņa evanģēliski luteriskās baznīcas jumts iegūst glaunu segumu – uz jumta konstrukcijām gulstas no Dānijas vesti dakstiņi sarkanīgi oranžā krāsā. Tāds jumta segums bijis oriģinālā, kad baznīca uzbūvēta, apstiprina mācītājs Varis Bitenieks. Taču jumta seguma nomaiņa ir tikai vizuāli skaistākais un vieglākais darbs – salīdzinoši atpūta, atzīst būvdarbu vadītājs Andrejs Safonovs. Lai nomainītu jumta segumu, nācās mainīt lielāko daļu laika gaitā sabojājušos jumta koka konstrukciju.
Ceļš mājās Dievam kalpojot.... visiem kuri jūt Viņa aicinājumu!
Jāņu laikā Latvijā ir jo īpaši skaisti! Neskatoties uz lietaino laiku, kurš mūs sagaidīja, varēja just to ko vienmēr esam jutuši šinī gada laikā, kad dienas ir visgarākās un naktis It kā aiz bailēm 'parāda' degunu un iet atpakaļ uz guļu. Saulītei un gaismai daudz darba, palidzot auglīgai zemei nest ražu.
2018.gada 6.martā Kurzemes rajona tiesā tika nolasīts spriedums(Lieta Nr.C20272716) LELB celtajā prasībā pret Aizputes autonomo ev.lut. draudzi un Aizputes novada domi.
26.augusts – patīkami silta, saulaina rudens diena. No Valtaiķiem līdz Aizputei tikai 15 kilometri. Šo attālumu Daces Freimanes vadītais auto noskrēja, ka nedabūjām labi attapties. Un esam jau pie Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīcas. Tur baznīcas ārpusē, pie kafijas tases un maizītēm notika reģistrēšanās. Bija atbraukuši no Liepājas Krusta draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze kopā ar draudzes padomi. Ieradušies arī no Cīravas un Snēpeles draudzes pārstāvji. Mūs visus silti sagaidīja Aizputes draudzes mācītājs Varis Bitenieks ar kundzi Noru – ērģelnieci. Mūs sagaidīja draudzes priekšniece Biruta Neiburga, pērminderis Ulvis Bensons, grāmatvede Irēna Burve, draudzes kasiere Ilze Plamše un dāmu komitejas vadītāja Iveta Salmgrieze.
Vairākumam Latvijas luterāņu līdz šim ir bijusi saskarsme tikai ar viena veida luterisko baznīcu - Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB). Ikvienam gan baznīcā, gan ārpus tās stāvošam var būt savs viedoklis par to, bet skaidrs ir, ka tā tomēr nav pilnīgi viendabīgs veidojums. Daļa tās garīdznieku ir stingri konfesionāli luteriski noskaņoti, daļa garīdznieku tuvojas Romas katoļu, citi savukārt - pareizticīgajai tradīcijai. Tajā nozīmīga vieta ir arī progresīvākajam un modernākajam plaša garīgā spektra spārnam, kuru pārstāv Rīgas Lutera draudze.
Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas nostiprinās dzimtenē
31.maijā uz apgabala dibināšanas sinodi sanāks Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELBĀL) Latvijas draudzes un to garīdznieki. Tajā piedalīsies LELBĀL arhibīskape Lauma Zušēvica, LELBĀL Virsvaldes locekļi, LELBĀL četru Latvijas draudžu locekļi un garīdznieki. Tāpat uz LELBĀL Latvijas apgabala dibināšanas sinodi aicināti pārstāvji no citiem baznīcas apgabaliem, kā arī Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas garīdznieki un arhibīskaps Jānis Vanags.
Dažas pārdomas par sieviešu ordināciju
Bet ejiet un pasakiet to viņa mācekļiem un Pēterim: viņš pirms jums aizies uz Galileju; tur
jūs viņu redzēsit, kā viņš jums sacījis."
DIEVKALPOJUMI KVĒKERTAUNĀ UN LANKASTERĀ
"Tas Kungs, lai ir ar Jums..." Paceliet savas sirdis!
Pateicoties
Lihtenšteinas labdarības fondam „Reiven Stiftung”, ko pārstāv
superintendants emeritus Klauss Lofts, Aizputes
autonomā evaņģēliski luteriskā draudze šā gada 24. un
25. jūlijā noorganizēja aktivitātes svētdienas skolas bērniem
un jauniešiem.
Vienu dienu pēc Vasarsvētkiem
Ja viss būtu bijis, kā tam vajadzēja būt. . . .
Ja viss būtu bijis, kā tam vajadzēju būt, tad es būtu paspējusi no sirds visiem novēlēt Dieva Svētā Gara iedvesmotus Vasarsvētkus un katram Baznīcas loceklim un loceklei priecīgu dzimšanas dienu - pirms tā pagāja. Bet, (man ļoti patīk tas mazais vārds) bet, tad es nevarētu dalīties ar vārdiem, ko tikai šorīt izlasīju. Tie nāk no grāmatiņas par ko pateicos prāv. Klāvam Bērziņam, kas pirms divām nedeļām man to uzdāvināja Annabergā. Es ticu ir Karļa Vilhelma Štēnbuka Apustuļu ticības apliecinājuma komentārs. No vācu valodas tulkojusi māc. Dr. Ilze Ķezbere-Herle, to šogad izdevis “Klints”.
Laumas Zušēvicas Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 25. gadadienā
Kad atjaunojās neatkarīga un demokrātiska Latvijas valsts, Latvijā radās sinodāla luteriskā baznīca. Latviešu luterisma augstākā pārstāvniecība vēlējās bīskapa varā balstītu, tātad autokrātisku baznīcas struktūru.
Laika zīmes janvārī
Kad pamodos 2. janvāra rītā Rīgā, stipri lija. Taču diena bija priecīga – pēcpusdienā tikos ar saviem brāļiem un māsām – prāvesti Ievu Graufeldi, mācītāju un bīskapi Jānu Jērumu-Grīnbergu, archibīskapu Elmāru Ernstu Rozīti, prāvestu Klāvu Bērziņu un jauno mācītāju Guntaru Reboku.
Trešdienā, 2014.gada 9.jūlijā Cīravā bija aktīvo jauniešu diena. Precīzāk Cīravas Mācītājmājā. Šī Mācītājmāja - lai gan no ārpuses izskatās kā drupas - vēl šodien ir apdzīvota. Jā, 30 cilvēkiem šeit ir mājas - teica, mazliet vāciski runājoša, Ukrainā dzimusī, visu uzticības persona.
Lai attīstītu kristīgo aktīvo jauniešu kustību, paplašinātu bērnu un jauniešu redzesloku, sniegtu tiem pozitīvas emocijas un piedzīvojumus kristīgā vidē, jūlija vidū Valtaiķos, Snēpelē un Cīravā tika organizētas skautu nometnes, kuras vadīja autonomo evaņģēliski luterisko draudžu mentors Klauss Lofts.