Dievkalpojums 

Sv. Jāņa luterāņu baznīcā  20.06.2021. plkst. 11:00

Dievkalpojumā kalpos mācītājs Gundars Bērziņš.

Dievkalpojums notiks ievērojot valstī  noteiktos ierobežojumus.

Kristū mājo visa Dieva pilnība miesā. (Kol 2:9)





Ziemsvētku nakts mirdz gaismā brīnišķā – arī šogad

17.12.2020

Šai svētā naktī pašas debesis atveras, un virs zemes nāk Dieva Dēls, kas mīl šo pasauli.  Tās nemierā Viņš ir svēts klusums, kuŗā saklausīt Viņa balsi.  Svētā nakts bija klusa nakts, kad gani sadzirdēja eņģeli vēstam:  “Nebīstieties, redziet, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, tas Kungs!”  Un jauna zvaigzne atspīdēja, tā Viņa gaisma, kas neziņā vada un palīdz atrast ceļu. Arī šogad.  Kad cenšamies saprast, kurp doties un kurp ne.

No sniegā atstātām pēdām grūti saprast, vai ceļotājs bija devies pretim gaismai, vai no tās nācis.  Sniegā pēdas sajauktas – kā šogad ierastā dzīve.  Mūsu ģimeņu un draudžu senu tradiciju iestaigātas takas izjauktas dēļ pandēmijas un daudziem aizliegumiem.  Vai drīkstam, nedrīkstam doties uz dievnamiem, kopā piedzīvot brīnišķīgos, dievišķās gaismas apmirdzētos Kristus piedzimšanas svētkus.  Bet vai tie tādi bija Marijai, Jāzepam, ganiem? Vai arī viņiem šī nakts neizjauca ierastās dzīves ceļu?  Viņiem šis brīnums neilga tikai vienu dienu, tas pārvērta visu pasauli uz visiem laikiem. 

Svētais Augustīns mācīja:  “Mēs tuvojamies Dievam, ne ejot, bet mīlot.”  Un - “Šī ir tā mīlestība, nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet, ka viņš mūs mīlējis un sūtījis savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai.  Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.”  (I Jņ vēst. 4: 10-11).   Un pēkšņi katrs mēs kļūstam Kristus essential līdzstrādnieki. Kā gani, ko iepriekš neviens neievēroja, vai nenovērtēja, kā jaunava Marija, kuŗai daudz bija jāpārdzīvo, lai ar viņu notiktu pēc Dieva vārda. Kā neskaitāmi citi, kam viegli paiet gaŗām, kamēr tie mums ir nepieciešami. 

Kā pārgurusī slimnīcas māsiņa. Reportieris viņai prasīja, kā viņa spēj strādāt dienu pēc dienas ar tik slimiem vīrusa pacientiem, tik daudzus pat pavadot Mūžībā. Atspiedusies pie sienas, viņa teica - “Ir reizes, kad uznāk bailes, kad jācīnās, lai neskrietu prom. Bet, ir jāpaliek.  Kādreiz esmu vienīgā, kuŗa acis viņi redz. Tad lūdzu, lai tiešām viņi  manās acīs nesaredzētu bailes, bet tikai cerību, mieru – pāri visam - mīlestību.”  

Kad jebkad tik daudziem esat skatījušies acīs kā tagad, kad pandēmijas laikā technoloģija mūs vieno, kad nedrīkstam būt kopā. Lai paldies visiem, kas tā vieno ģimenes, draudzes, latviešu organizācijas! Arī tagad daudz tiek darīts, lai pandēmija nenozagtu Ziemsvētku prieku vai izbrīnu par to, ka  Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū!  Tas Vārds, kas ir Dievs! Un Viņa Dēls Kristus solījis palikt ar mums – vienalga, kur atrodamies, vai kādos laikos dzīvojam.

Arī šogad būs Ziemsvētki! Un lai tie jums ir Kristus gaismas apmirdzēti, skaisti, priecīgi! Kad katra acīs saredzama būtu tikai mīlestība, varbūt arī pateicība par visiem, kas nesuši svētību mūsu dzīvēm!  Caur Zoom, vai citādi!

Lai 2021. gads nes  tikai labas ziņas - vai dzīvojam Latvijā, vai tik daudzās valstīs izkaisīti!  Dievs lai  svētī un pasargā mūs, Viņš lai visiem dāvina veselību, žēlastību, drošību, mieru, taisnību, cerību –  gaismu – pāri visam, mīlestību! 

Lauma Zušēvica, Archibīskape,

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīca pasaulē

Adventa laika cerībā gaidot Ziemsvētkus

Adventa laiks ir gaidīšanas laiks, kam parastā iezīme ir cerība. Jo grūtāki un juceklīgāki, tumšāki laiki, jo spēcīgāka cerība, ka patiesi Dieva apsolījumi vēl spēkā. Tā Bībele definē cerību. Tā ir pārliecība, ka Dievs izpildīs savus apsolījumus. Reiz Dievs bija solījis: “Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidīšana tevi nevils.” (Sak. 23:18) Pirmajā Ziemsvētku brīnumā Vārds tapa miesa un Dieva solījumi piepildījās. Piedzima Jēzus Kristus, kurā bija dzīvība, un dzīvība bija pasaules gaisma!” (Jņ 1:4)

Bija klusa nakts, gandrīz kā apburtā skaistumā. Dievs likās tik tuvu. Nekas 9. februārī neliecināja, cik drīz vīruss ielauzīsies pasaulē un to pārvērtīs. Ieejot Adventa laikā, ap mums pandēmija, konflikti, krīzes un asākas cilvēku domstarpības vairo tumsu, maz dāvā cerību.  Kristus to atjauno, mums atgādinot: “Es esmu pasaules gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jņ 8:12) Un aug cerība pasaulē, kad dodamies no tumsa Viņa gaismā!

Gadu simteņiem ilgi šī gaisma atspīdējusi ticīgo sirdīs un dvēselēs, pat ja nācies gaidīt, izturēt pārbaudījumus, pārvarēt ciešanas. Šogad mācītājam Paulim Urdzem būtu bijusi 100 gadu dzimšanas diena.  Vācu bēgļu nometnē, 1948. gadā, kad latvieši dzīvoja lielā nedrošībā un neziņā par savu nākotni, vēl būdams teoloģijas students, izdevumā „Dzirkstele”, viņš bēgļus iedrošināja jo sevišķi šādā laikā neaizmirst, ka:

“Kristīgajai draudzei jāparāda pasaulei, kas ir patiesa kopība, ka mīlestība nav tikai tukšs vārds.  Mēs tagad redzam, cik ļoti mums tomēr šīs mīlestības trūkst. Lūgsim, lai Dievs sūta savu Garu, lai dod mums patiesu draudzi, lai dod kopību, lai dara mūs par Kristus mācekļiem, kuru pazīšanās zīme ir mīlestība. Virs zemes nav pilnības, šeit viss ir tikai pa pusei. Bet mums ir droša cerība, ka tas Kungs mūs ved pilnībai pretī…”

Šajā Adventā daudziem varētu likties, ka viss ir tikai pa pusei. Neskaitāmiem cilvēkiem augušas rūpes par pasaules, savu un bērnu fizisko, garīgo un finansiālo veselību. Aug bailes par to, kāds būs 2021. gads. Turēsimies drošā cerībā, nenomaldīsimies tumšo domu mežā, atcerēsimies, ka mēs piederam Tam, Kurā “mājo visa Dieva pilnība miesā, un jums ir dota pilnība viņā, kas ir galva ikvienai valdīšanai un varai”! (Kol.2:9) Ne pa pusei mums ir dota pilnība Viņā! Ja ne dievnamos, tad virtuālajā pasaulē, dalīsimies lūgšanās un dziļā pateicībā Dievam, ka Viņš tik pilnīgi piepildījis savus apsolījumus!

Pateicos Dievam par Viņa žēlastību un mūsu Baznīcu pasaulē! Pateicos Prezidijam, Virsvaldei, katrai draudzei, ka tik uzticīgi, atjautīgi un svētīgi kalpojat! Lai Dievs turpina dziedināt šo pasauli un svētī mūsu darbu! Tuvojoties Ziemsvētkiem – kā Latvijā, tā pasaulē – lai jūsu sirdis kļūtu gaišākas un cerībā atjaunotas! Novēlu Dieva mīlestības un Kristus gaismas bagātus Viņa dzimšanas svētkus!

Jūsu

+ Lauma Zušēvica

LATVIJAS EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ BAZNĪCA PASAULĒ SVEIC LATVIJAS VALSTS SVĒTKOS UN  MŪSU TAUTAI IZLŪDZAS DIEVA SVĒTĪBU, VESELĪBU, DROSMI UN MĪLESTĪBĀ APLIECINĀTU CERĪBU! 

ARCHIBĪSKAPES LAUMAS ZUŠĒVICAS  LŪGŠANA 18. novembrim

Svētais, Visvarenais, Labais Dievs!  Tu esi visur pasaulē.  Tu mājo katra latvieša sirdī un mūs vieno tautā, kas dzīvo daudzās vietās, bet vienoti lūdz:“Dievs, svētī Latviju!” Kaut esam spiesti distancēties, Tu māci, kā attālums zūd, Tev un citiem  tuvojoties lūgšanās.   Turpini mūs svētīt, lai mēs atklātu, ko katrs varam darīt, lai vēl stiprāka augtu mūsu tauta! Piestājies jo sevišķi tuvu katrai mātei, tēvam, ģimenei,  draudzei, organizācijai Latvijā un pasaulē, visiem, kas strādā un lūdz par mūsu latviešu bērniem, lai katrs izjustu, cik dārgs mantojums šī zeme, kas ir arī viņu. 

Tu jau esi dāvājis gudrību un ar tautas mīlestību svētījis tik daudzus. Paldies! Lūdzam, turpini svētīt Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, Saeimas deputātus, Baznīcas, mācību iestādes, slimnīcas,  aprūpes centrus,  uzņēmumu vadītājus un darbiniekus, lai vienotiem spēkiem atvairītu jebkādu ļaunumu! Sargi mūs no savtīguma grēka, vairo labestības un kalpošanas garu!    

Atjauno veselību tiem, kas slimo, dod Kristus mieru un cerību, tiem, kas sēro! Pasargā tos, kas tik pašaizliedzīgi  rūpējas par citiem slimnīcās un ģimenēs sniedz atbalstu savārgušajiem!

Paldies, Dievs, par labām ziņām, ka drīz būs vakcīna, kas palīdzēs mūs aizsargāt no ļaunā koronavīrusa.

Ar pateicību pieminam mūsu tautas varoņus, kas  pagātnē upurēja sevi visu. Mēs lūdzam Tavu aizsardzību tiem, kas tagad sargā mūsu tēvzemi. Iedrošini katru tapt par varoni tiem, kas saslimuši, nonākuši finansiālās grūtībās, izmisumā, bailēs, trūkumā, vai piedzīvo netaisnību un vardarbību - vienalga, lai kur arī pasaulē tie dzīvotu. 

Dāvā drosmi un cerību ticēt gaišai nākotnei, ar visiem tās pārsteigumiem! Tu esi palīdzējis mums saprast ko jaunu katram par sevi un Tevi šajā pandēmijas laikā un arī tādēļ vēl vairāk pateicamies par mūsu ģimenēm, draugiem un piederību mūsu tautai. Ticam – drīz varēsim kopā sanākt, lai ar vēl lielāku sirds degsmi Tev pateiktos par Tavu neizmērojamo žēlastību. 

Dievs, svētī Latviju!  Tur, kur pašu latvju zeme zem kājām, un arī tur, kur Latviju sirdī nes tie, kas lūgšanā dodas uz dzimtenes mājām. Āmen.

“Redzi, sējējs izgāja sēt.” (Mt 13:2).   Dažādi sējēji un Dieva svētītā raža.

1945. gada 9. septembrī divi sējēji iegāja Kemptenes ev. lut. baznīcā.  Iedomājos, ka viņi ieradās pirms jauniešiem, kuŗiem todien bija paredzētas iesvētības.   Noteikti abi Dieva kalpi māc. Osvalds Gulbis un māc. Augusts Kalnājs, iesvētāmo sirdīs bija sējuši Dieva vārda sēklas. Skaidrs, ka lūgšanās atskanēja pateicība Dievam, jo tieši pirms nedēļas, 2. septembrī, Japāna padevās un II. Pasaules karš beidzās, kaut tā sekas ilgi vēl ietekmēja neskaitāmas dzīves.

Kurus tekstus Dieva vārda sējēji todien izvēlējās?  Vēl nebija beigušās rūpes par nākotni, par Latviju, par to, vai pietiks ko ēst, kur strādāt, kur iegūt augstāko izglītību latvju tautas bēgļiem. Iedomājos, ka abi aicināja paļauties Dievam, uzticēties Viņa žēlastībai, gādāt par cietējiem, neaizmirst savu piederību Kristum un savai tautai. Viņi uzticējās, ka jauniešu sirdīs sētās sēklas nesīs gara augļus, un tā bija. Gandrīz visur, kur latviešu bēgļi nonāca, vispirms tika dibinātas draudzes, kas pulcējās dievkalpojumos.

Varētu būt, ka šogad daudzās vietās Pļaujas svētki nenotiks kā parasti. Ļaudis ir ļoti norūpējušies par vīrusa sekām, kā arī par to, ka jāsargā sava un līdzcilvēka veselība, atturoties no ierastās dzīves parašām.  Arvien noteiktāk tiek pieprasīti dažādo problēmu risinājumi un sabiedrības drošības nodrošināšana. Laikā, kad daudzi kļūst pesimistiski par nākotni, iedomājos, ko mums varētu pateikt tie jaunieši, kas dzīvoja 1945. gadā, tādā nedrošībā un tik haotiskā laikā?  Ka bija tik svētīgi draudzes priekšā Dievam solīt “būt uzticīgiem līdz nāvei”, kalpot Kristum un Viņa Baznīcai!  Šādi viņos auga sētās ticības sēklas.  Tās auga līdzcilvēku lūgšanu pavadītas, tās Dieva Gars pasargāja, audzināja, tajā Dieva patiesība dīga, plauka un nesa ticības, cerības un mīlestības augļus. Un tiešām tā tas bija!  To apliecina mūsu Baznīcas vēsture!

Pļaujas svētkos patieksimies Dievam par visiem, kuŗi visdažādākos apstākļos – turpināja sēt.  Līdzīgi, kā toreiz, kad māc. Osvalds Gulbis un māc. Augusts Kalnājs, kuŗi nonāca ASV Ņujorkā un Milvokos un tur kalpoja draudzēs, kuŗās arī es kalpoju un ar pateicību manīju viņu abu kalpošanas augļus. Noteikti arī viņi gadu gaitā sprediķoja par šo Kristus līdzību, atgādinot, lai mūsu sirdis taptu par labu zemi, kuŗā varētu augt ticības sēklas. Pestītājs caur šo līdzību mudina, lai neļaujam pasaules rūpēm un bēdām mūsu sirdis nocietināt un dzīves kārdinājumiem mūs aizvilināt prom no Dieva.

Varbūt kāds no lasītājiem todien bija klāt Kemptenē un varētu dalīties? Rakstiet man!  pastorlauma@gmail.com.  Gribētos dzirdēt jūsu atmiņas, varbūt kā dziedājāt skaistās lūgšanas vārdus: 

“Kungs, palīdz brīdī svētā, Kad sirds man kvēl, Lai ticība še gūtā Ir rota vēl,

Kad dzīve bargos vējos Sāks vērtēt, svērt, Tad ļauj man brīžos tādos Tik Tevi tvert.”

Nav zināms, kas ir šo vārdu autors, bet zinu, ka māc. Osvaldam Gulbim Dievs bija dāvinājis dzejnieka spējas. Viņam tobrīd bija 35 gadi, māc. Kalnājam 37! Abus vēl sagaidīja gan bargi vēji, gan grūti pārbaudījumi. Abi turpināja sēt līdz mūža beigām - katrs savā pilsētā, tomēr vienoti Viņā, kas ir šo sēklu Devējs. Iedomājos, varbūt ka viņu draudzēs ASV bija klāt arī no tiem, kas todien Kemptenē iesvētīti?

Mums ir tik daudz, par ko pateikties šajos Pļaujas svētkos – vai to darām savā mājā, dievnama kopībā vai tiekoties virtuālā pasaulē.  Dievs mūs  nav atstājis, bet turpinājis gādāt par mums!  Arī caur citiem, kam paldies sakām!  Viņu darba un gādības dēļ mums netrūkst ēdiena.  Strādāsim arī mēs, lai nevienam nebūtu jācieš ne no fiziskā izsalkuma, ne no garīgā.  Gadu simteņiem Dievs Vārdu sēklas ‘izšķērdīgi’ sētas, bet to skaits nav samazinājies! Vēl sējējiem ir ko sēt! Un tā ir Kristus žēlastības un Dieva mīlestības dāvana!  Sēsim, lūgsim, uzticēsimies, pateiksimies Viņam, kas arvien dod kā sēklas, tā augļus!

Viņš lai svētī, pasargā un iedrošina!  

+ Lauma Zušēvica,

Arhibīskape

Jaunā mācītāja ievešana amatā

Ar svinīgu draudzes dievkalpojumu šī gada 25. jūlijā, kurā piedalījās 9 garīdznieki un viesi, amatā tika ievests jaunais draudzes gans Gundars Bērziņš. 

Dievkalpojumam sekoja apsveikumi un bankets. 

Uz foto galeriju


 .