Par kristībām, laulībām un  bērēm jautāt LELBĀL Latvijas iecirkņa prāvestam  Kārlim Žolam mob. 26635035, e-pasts: karliszols@gmail.com

"Es biju miris un, redzi, Es esmu dzīvs mūžu mūžam, un Man ir nāves un elles atslēgas."
(Jāņa atklāsmes grāmata 1:18)

14.aprīlī plkst. 16:00, Aizputes Svētā Jāņa luterāņu baznīcā notiks vokālās grupas Putni un ērģelnieces Larisas Carjkovas garīgas mūzikas koncerts Musica Divina.

Koncertprogramma Musica Divina ir veltīta viduslaiku, renesanses un baroka mūzikai, aptverot plašu muzikālo stilu klāstu un tajā pašā laikā veidojot konceptuāli vienotu muzikālu noskaņu. Koncerts ir veidots kā lūgšana ar dievkalpojuma secības iezīmēm, sākot ar grēku piedošanu līdz svētības saņemšanai. Klausītāji iepazīsies ar Latvijā reti atskaņotu autoru mūziku. Unikālās viduslaiku mistiķes un zinātnieces Hildegardes no Bingenes lūgšanām, renesanses izcilo polifonijas meistaru Jakoba Gallus un Orlando di Lasso motetēm, kā arī citu autoru vokāliem opusiem ar sakrāliem tekstiem, kas veidos skanisku telpu garīgai apcerei un meditācijai. Savukārt, instrumentālās ērģeļu intermēdijas ļaus ielūkoties tā laika cilvēku pasaules uztverē, garīgā piepildījuma meklējumos, ikdienas priekos un bēdās.

Koncerts izskanēs kāvīzija, Dieva valstības atspulgs. Žēlastība, kas pieskaras cilvēku sirdīm meditācijas brīdī. Mīlestība, kas pārveido, piedošana, kas mierina un pateicība, kas ceļ spārnos…

Baznīcas atjaunošana – Dieva žēlastība

Aizputes Svētā Jāņa evanģēliski luteriskās baznīcas jumts iegūst glaunu segumu – uz jumta konstrukcijām gulstas no Dānijas vesti dakstiņi sarkanīgi oranžā krāsā. Tāds jumta segums bijis oriģinālā, kad baznīca uzbūvēta, apstiprina mācītājs Varis Bitenieks. Taču jumta seguma nomaiņa ir tikai vizuāli skaistākais un vieglākais darbs – salīdzinoši atpūta, atzīst būvdarbu vadītājs Andrejs Safonovs. Lai nomainītu jumta segumu, nācās mainīt lielāko daļu laika gaitā sabojājušos jumta koka konstrukciju.

Dakstiņi – saldais ēdiens

“Ko nozīmē mainīt jumta segumu, ja nesalabo kontrukcijas? Nevaram darīt svarīgāko darbu, ja nav sakārtots pamats,” saka būvdarbu vadītājs no Kuldīgas uzņēmuma “Nova Safs”. Gadsimtos sakrājušies putekļi un vairākas būvniecības kārtas slēpušas bēdīgu skatu. “ Redzot, kas te bija, un, iespējams, arī ir citās, grūti aptvert, kā vispār cilvēki varējuši līdz šim uzturēties vecās ēkās. Nebija domāts, ka būs tik bēdīgi. Konstrukciju un ēkas stāvoklis atklājas tikai tad, kad sāk kaut ko kustināt. Te kaut kas ir mainīts senāk, bet darīts, visticamāk, lai galīgi nesabruktu,” saka būvniecībā iesaistītas darbinieks Lauris Egle.

“Vīri liek jumtu, tas nu šķet, ka ir tas galvenais, bet tā ir maza pūderkārtiņa, lielākie darbi ir zem jumta. Celtniekiem  dakstiņu likšana ir atpūta un saldais ēdiens. Viss lielais un nozīmīgākais darbs ir apakšā zem jumta seguma,” piebilst A. Safonovs, interesentus aicinot apskatīt Aizputes baznīcu starp bēniņu grīdu un jumtu.

Arhitekts Aldis Orniņš, kuram ir pieredze Kuldīgas vecpilsētas atjaunošanā un saglabāšanā, uzsver, ka darbu gaitā bijis svarīgākais izvēlēties pareizu profeisonālo darbu secību. “Lai nebūtu pārsteigumu, kad darbi būtu pabeigti, vēlāk. Problēmas, ka jāmaina lielākā daļa konstrukciju, atklājās salīdzinoši ātri. Tikai virpusēji skatoties liekas, ka vajadzēja mainīt tikai jumta segumu. Taču, kad nonāc līdz jumta konstrukcijām, saproti, ka nevar nedarīt to, kas ir jādara, ja būves konstrukcijas ir sliktā, nekoptā stāvoklī visā garumā,” norāda arhitekts.
Baznīcas jumta lielāko daļu patlaban sedza pelēks šīferis, ko tagad nomaina ar dakstiņiem. Tornim, kā sakārtošanai ķersies klāt nākamajā etapā, segums ir no skārda. “Tiek izmanto maksimāli kvalitatīvi materiāli un augsti kvalificētu meistaru darbs,” uzsver būvdarbu vadītājs.

Pētījumiem liela nozīme

“Baznīcas jumts ir viens no visvecākajiem, ja ne pats vecākais  jumtiem Aizputē,” saka mācītājs Varis Bitenieks. 2016. gadā baznīcā veikta apsekošana, kas atklāja patiesās problēmas. 2017. gadā būvinženieris Dainis Šēlis uztaisījis konstrukciju glābšanas darbu projektu.“Talkā aicinājām Juri Zviedrānu, kurš uztaisīja brīnišķīgu darbu, kas saucās arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. Tas ir ļoti nozīmīgi jumta vecuma noteikšanas ziņā. Atradās fakts, ka šeit ir saglabājusies senā Domkapitula pils, kas ir aizlēpta aiz šiem mūriem. Atrada arī gadaskaitli, kad šis jumts ir celts – 1699. gadā ir līgums starp Cīravas dzirnavnieku un Aizputes baznīckungu. Jumts un konstrukcijas no tik sena laika,” par atklājumiem stāsta V. Bitenieks, norādot, ka šie atklājumi ir nozīmīgi. “Mūri ir vecāki, bet jumts – jaunāks. Pēc izpētes secinājām, ka jumts kādreiz bijis lēzenāks, kādos būvdarbos tas pacelts stāvāks. Tāpat zināms, ka baznīca savulaik bijusi sabrukšanas stadijā, jo jumts bijis iebrucis,” saka būvdarbu vadītājs. Mācītājs norāda, ka pētīšanā ieguldīts daudz darba, un vēl tikpat daudz atkalājumu būs priekšā.

“Prieks, ka ir pētīts un darbs pamatīgi darīts,” slavē arhitekts Aldis Orniņš. A. Safonovs piebilst, ka uz Aizputes baznīcu vedis arī studentus radīt konstrukcijas un stiprināšanas metodes.

Saikne motivē atbalstīt

Baznīcas jumta seguma atjaunošanā izmantoti vairāki finansējuma avoti. Ļoti nozīmīgs bijis Aizputes novada pašvaldības atbalsts. Tā pirmajam posmam piešķīrusi 12 tūkstošus eiro, arī otrajam etapam ir tikpat liels pašvaldības līdzfinansējums. “Gandarījums, ka mācītājs un draudze ir tik izdarīgi – darba un piesaista līdzekļus, lai saglabātu sev un pilsētai nozīmīgo ēku,” slavē domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Jankovskis. “Darbu vizuālais rezultāts – krāsainais jumts – piesaistīs pilsētas apmeklētāju uzmanību.”

“Lai dabūtu lielāku naudu, ir jābūt kādai piešpricei, draudzei tik milzīgu līdzekļu nav,” norāda mācītājs. Sešus tūkstošus dolāru jeb aptuveni piecus tūkstošus eiro piešķīrušas draudzes Amerikā. “Galvenais sponsors, kas lika jumtu Apriķu un Valtaiķu baznīcām, ir no Vācijas – Baltvācu fonds jeb “Kurlandische Vereinigte Stiftung” (Kurzemes apvienotie fondi).Vairākus gadus ar viņiem sarakstos, mums izveidojies labs kontakts. Fonds maksā par darbu. Naudu viņi piesaista projektu veidā no Vācijas valdības. Viņiem tas ir svarīgi, jo daudziem vāciešiem šeit meklējamas saknes. Viņiem šī vēsturiskā saikne daudz nozīmē,” norāda V. Bitenieks. Līdz 1939. gadam Aizputē bija baltvācu draudze ar pāris desmitiem locekļu un latviešu draudze ar vairāk nekā tūkstoti iedzīvotājiem. Šeit bija mācītājs Fon Hiršheids. “Viņam bija dēli, īsti šejienes, Aizputes patrioti. Kad Latvija atguva neatkarību, viņi uz šejieni atbrauca atpakaļ. Viņi par to bija sapņojuši, te ir viņu bērnība,” stāsta mācītājs.

Lielu atbalstu sniedzis arī Imants Lancmanis, kurš atsūtījis vēl papildus pētāmo materiālu par baznīcu senvācu valodā.
“Darām visu soli pa solim, ne visu uzreiz, meklējam iespējas, kādas varam izmantot. Kā mācītājs saku, ka tas, kas notiek, ir izdarīts un notiek par labu baznīcas atzimšanā, ir Dieva žēlastība. Ir jauns jumts, neiet bojā kultūras, vēstures, arhitektūras piemineklis. Daudzei ir emocionālais pacēlums, cilvēkiem ir interese par notiekošo, saprot, ka notiek kaut kas labs. Sakārtot savu namu, nozīmē sakārtot pašam sevi. Kad tas notiek, tev parādās iespējas, kādas pirms tam pat nepamanīji. Mana mamma skatās vācu seriālu “Mīlas viesulis”, un tur reiz bija labs citāts: “Kad visas durvis aiztaisās ciet, Dievs paver logu.”.” Mācītājs ir gandarīts par baznīcas jumta atjaunošanā iesaistīto speciālistu un padomdevēju atbalstu. “Tas ir milzīgs kopdarbs.” Baznīcas atjaunošanā atbalstu sniedzis Aizputes novadpētniecības muzejs, tūrisma speciālisti, biedrības, kā arī draudzes locekļi.

Vēl viens no baznīcas mācītāja un draudzes plāniem nākotnē ir sakristejas jumta nomaiņa, mācītājs un draudze šim mērķim priecātos par ziedotāju atbalstu.

Domā par vecpilsētas ēku saglabāšanu

Domes pārstāvis A. Jankovskis ir gandarīts, ka baznīcas atjaunošana sakrīt ar laiku, kad novada speciālisti uzsākuši pievērst pastiprinātāku uzmanību vecpilsētas ēku saglabāšanai. Šis būs viens no kārtējiem labajiem un iedvesmojošajiem piemēriem iedzīvotājiem domāt par vēstures nozīmīgumu gan pilsētas attīstības, gan katru pašu dzīvē. Veiksmīgākie piemēri jau izraisījuši plašu rezonansi un interesi, piemēram, mākslas rezidenču centrs “SERDE”, biedrības “Linmeijers” māja un citas.

Arhitekts Aldis Orniņš, kuram ir pieredze senpilsētas saglabāšanā Kuldīgā, uzsver, ka Aizputei vecpilsētas sakārtošanā ir veiksmīgi aizmetņi, baznīcas jumta atjaunošana mēroga ziņā ir vērienīga darbība, kas ēkas statusa un nozīmīguma dēļ prasa milzu rūpību un uzmanību.

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA