AIZPUTES AUTONOMĀ EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀ DRAUDZĒ
dievkalpojumi notiek svētdienās plkst. 11:00,
izņemot katra mēneša pēdējo svētdienu.
VISI LAIPNI GAIDĪTI!
| DIEVKALPOJUMI | SVĒTDIENAS SKOLA |
Sakarā ar ārkārtas situāciju valstī Aizputes autonomā ev. lut. draudzē dievkalpojumi tiek atcelti uz nenoteiktu laiku. Par
kristībām, laulībām un bērēm – zvanīt vai rakstīt LELBĀL Latvijas iecirkņa
prāvestam Kārlim Žolam Draudzes priekšniecei: Biruta Neiburga T. +37125914730
| Draudzes mājā Izīrē dzīvokli Lažas pag., Aizputes novadā. Interesēties pa tel. 25914730 |
LIELDIENAS KRĪZES LAIKĀ
Šogad Kristus Ciešanu laiks bijis tāds, kādu nekad neesam piedzīvojuši. Stundām sēžam pie datoriem, televizoru ekrāniem, telefoniem… Negribam to darīt, tomēr nevaram neskatīties, neizsekot ziņām. Ilgojamies dzirdēt kaut vienu labu ziņu, statistiku, kas liecinātu, ka briesmīgais Covid-19 spēks samazinājies. Miljoniem cilvēku visā pasaulē mēģina atbildēt uz jautājumu - kam ticēt, kam nē. Miljoniem cilvēku visā pasaulē mēģina nezaudēt cerību, pacietību un līdzjūtību. Gribas pārvarēt bailes par to, kāda būs nākotne.
Paldies Dievam, mūsu Baznīcas garīdznieki un draudžu vadības dāvina jums iespējas turēties kopā! Virtuālā pasaulē topam arvien tuvāki un cits citu iedrošinām, ka būs atkal labi, jo mums ir cerība. Šī krīze pāries. Būsim no tās mācījušies, kaut daudzi, pārāk daudzi par to būs samaksājuši visaugstāko cenu.
Pirmās Lieldienās? Mācekļi cits citu tā nespēja iedrošināt. Viņiem Jēzus nāve bija beigas pilnīgi visām cerībām, dzīves plāniem, visam, pēc kā viņi bija ilgojušies. Arī mūsu draudzēm šogad nav atļauts pulcēties kopā, pat sērās nē, bet, paldies Dievam, mācekļiem nebija liegts sanākt kopā un skumt. Par ko viņi runāja pēc Lielās Piektdienas? Vai dalījās atmiņās par Jēzu? Vai šausmās par notikušo? Vai bailēs domāja - varbūt mūs meklē, varbūt arī mums būs ciest un mirt? Viens bija skaidrs - Jēzus bija miris. Visas cerības zudušas. Dievam bija cits plāns.
Vai viņi cits citam atkārtoja Jēzus vārdus, kā varbūt Viņš būtu cerējis? Viņš bija centies viņus sagatavot, sīkumos izstāstīt, kas notiks. Kādas sarunas beigās Viņš žēlastībā tik skaidri saka: “To es jums esmu pateicis tagad, pirms tas notiek, lai jūs ticētu tad, kad tas notiks.” (Jņ 14:29). Vai vieglāk pārdzīvot iepriekš neiedomājamo, ja par to mūs brīdina? Šajā laikā par to jālūdz un jādomā daudz.
Skaistajā, brīnišķīgajā, gaismas un dzīvības uzvaras Augšāmcelšanās rītā, kā visu atstāsta Lūka sava evaņģēlija 24. nodaļā, sievietes pie Jēzus tukšā kapa sastop divus vīrus spoži mirdzošās drānās! Tie viņām vēsta: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušajiem? Šeit viņa nav, viņš ir augšāmcēlies. Atcerieties, ko viņš jums sacīja, vēl būdams Galilejā. Cilvēka Dēlam jātiek nodotam grēcīgu cilvēku rokās un krustā sistam, un trešajā dienā jāceļas no mirušajiem.” Un tās atcerējās viņa vārdus! Skriešus tās dodas pie sērotājiem: “Taču mācekļiem viņu stāstītais tiem šķita kā blēņas, un tie viņām neticēja.” Pēteris gan aizskrēja un kapā ielūkojās, bet viņš redzēja tikai noliktu linu autu, un “viņš aizgāja, brīnīdamies par to, kas noticis.”
Ir tik labi uz mirkli apstāties un pateikties Dievam, ka arī tad, kad mēs esam sekojuši Jēzum, klausījušies Viņa vārdos, apliecinājuši, ka ticam Viņa Augšāmcelšanās brīnumam un nāves uzvarai, Dievs saprot, kad briesmās nonākuši, daudz aizmirstam. Lieldienu rītā no visas sirds kopā ar savu mīļo ģimeni un draudzi dziedāt “nāve ir mākta”, domāju ir vieglāk, nekā mājās pie ekrāna mēģināt baudīt Svētkus bez tiem, par kuŗiem dziļās rūpēs lūdzam, kā arī par sevi, lai nesaslimtu, izturētu. Pat nepieļaujot drūmāko scenāriju – nāvi. Tā ir pārbaude, ko labprātāk nepiedzīvotu. Bet tieši tādas krīzes laikā atskan brīnumu svētītā Augšāmcelšanās vēsts! Ja kāds jūtat, ka esat kā tie mācekļi, kam bija tik grūti noticēt vai atcerēties to, ko Jēzus teicis, atcerieties un pateicieties vēlreiz, par to, cik liela ir Dieva žēlastība un cik neatlaidīgs ir nāves uzvarētājs Jēzus! Viņam nebija viegli pārliecināt pat savus vistuvākos, ka viņus gaida gaiša nākotne, bet Jēzus neapstājas to darīt!
Viņš ir blakus sērotājiem, kas dodas prom no skumju aptumšotās Jeruzālemes. Viņi nepazīst, ka Jēzus ir Tas, kas viņiem blakus, viņi saka: “…Mēs cerējām, ka viņš ir tas, kas izglābs Israēlu; un nu jau ir trešā diena, kopš tas viss noticis.” Nopūties par viņu nespēju ticēt Dieva Vārdiem, kas visu to jau vēstījuši, kas noticis, Viņš tik staigā ar viņiem un pacietīgi atgādina viņiem to, ko viņi jau zināja, bet bija piemirsuši. Un ja nu nepietika ar to? Gaŗās dienas beigās, pieņēmis aicinājumu palikt kopā ar viņiem, “Jēzus apsēdās ar tiem pie galda, viņš ņēma maizi, to svētīja un pārlauzis deva tiem. Tad viņu acis atvērās un tie viņu pazina; bet viņš tiem kļuva neredzams. Un viņi sacīja viens otram: “Vai mūsu sirds nedega, kad viņš ar mums runāja, Rakstus izskaidrodams?” Pēkšņi tie steidzas atpakaļ uz vietu, kur pamazām izzūd nakts. Mācekļi vēl ir kopā. Vai tie guļ? Vai tic, ka tie viņiem vēsta: Tas Kungs patiesi ir augšāmcēlies!
Nepietiek ar citu vārdiem. Viņu vidū nāk Jēzus un saka: “Miers ar jums.” Viņi dzird un redz viņu un tomēr netic? Bet šoreiz tik skaisti teikts: “Ka viņi no prieka vēl neticēja un brīnījās!” (Lūkas ev. 24:36-41). Ne vairs aiz bailēm, izmisuma, šaubām, bet no prieka viņi vēl neticēja…un tas tomēr ir kas cits! Piedzīvot tādu laimi, ka izbrīnā cits citam sakām: “ Kā! Kā tas var būt! Bet ir! Tāda laime ir mūsu! Un tas viss Viņa nopelns un žēlastība!” Arī krīzes laikā šī Augšāmcelšanās dāvinātā cerība apliecina, ka gaisma ir spēcīgāka par tumsu, un Jēzū dāvinātā grēku piedošanas un mūžīgā dzīvība ir spēcīgāka par nāvi!
Šis krīzes laiks licis mums daudz pārdomāt dzīvības un nāves jautājumus. Vairāk esam dzīvojuši līdzi tiem, kas cieš, pateikušies par tiem, kas pašaizliedzīgi riskē ar savām dzīvībām, lai glābtu citus, un tomēr slimība paņēmusi tūkstošiem cilvēku dzīvību. Mēs varam palīdzēt arī tad, kā reiz Jēzus ar ceļiniekiem – esot kopā ar sērotājiem, caur Viņa vārdiem, esot blakus arī tad, kad tas nav iespējams klātienē, tikai virtuālajā pasaulē.
Mēs varam apliecināt, ka ticam Tam, kas sevi atdeva par mums visiem un savedīs mūs reiz kopā mūžīgās dzīvībās valstībā! Vairs nebūs jāturas sešu pēdu attālumā vienam no otra, nebūs jābaidās, ka nekad atkal neredzēsim tos, ko tik ļoti mīlam. Lai Dievs dod spēku, mieru, veselību. Lai Dievs dod ātrāk beigties šai krīzei, kuŗas ēnā tomēr būs neskaitāmi, kuŗiem arī mēs varam palīdzēt atjaunot ticību. Atgādinot, ka pat bēdās un tumsā spīd Kristus gaisma un cerība, kā Viņš mums vēstīja: “Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība!” (Jņ. 3:16). Allelūja! Kristus ir cēlies! No visas sirds novēlu jums skaistas, ticības spēka un miera svētītas Lieldienas! Lai Dievs svētī un pasargā!
Jūsu Archibīskape Lauma Zušēvica
Pūpolu svētdienas dievkalpojums skatāms 5. aprīlī from Mara Pelecis on Vimeo.
No rīta līdz vakaram
Pūpolsvētdienas rītā, kā jau ierasts pēdējās nedēļās, Dievs mūs ir svētījis ar arvien augošām iespējām kopā pavadīt laiku lūgšanās un interneta dievkalpojumos, ko ar apbrīnojamu dedzību sagatavo mūsu Baznīcas garīdznieki, bieži kopā ar darbīgiem draudžu locekļiem. Ticu, ka jūs, tāpat kā es - mēs visi esam tik pateicīgi katram un katrai no mūsu ordinētiem un neordinētiem Kristus kalpiem, kas saved mūs kopā virtuālā pasaulē. Šajos neziņas tik pilnos laikos, kad esam spiesti būt atdalīti, rodas iespējas samazināt attālumu mūsu starpā pavisam negaidītā veidā.
Mēs labāk un pilnīgāk iepazīstamies ar tiem, kas mūsu Baznīcā kalpo citās draudzēs, pilsētās un valstīs. Paldies jums, kas mums dāvināt savus svētīgos, dvēseli dziedinošos, Gara iedvesmotos darba augļus! Paldies par katra kalpošanu draudzēs! Tiek apzvanīti draudžu locekļi, tiek gādāts par tiem, kas nespēj sagādāt sev vajadzīgo ēdienu vai zāles. Tiek arī pārsteigti tie, kas atver savas mājas durvis un atrod tur citu draudzes locekļu atstāstos palmu un pūpolu zarus. Tiek stiprinātas un mierinātas dvēseles Kristus mīlestībā. Šis žēlastības spēks vieno mūs Viņā, kurš, dodoties prom no šīs zemes, vienlaicīgi solīja: “Es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.” (Mt. 28:20) Dievs ir mūžīgs! Viņā laiks nekad nebeidzas. Šī krīze beigsies, bet, kā 136. psalma 26. pantā lasām: “Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” Uz mūžiem ir Viņa žēlastība, un tā arī šodien ir klāt – tuvumā un tālumā.
Laikā, kad Jēzus iejāja Jeruzālemē Palmu svētdienā, Viņu skaļi sveica ļaužu pūlis: “Svētīts ir Ķēniņš, kas nāk Kunga vārdā; miers debesīs un gods augstībā!” Daži farizeji no pūļa viņam sacīja: “Skolotāj, apsauc savus mācekļus!” Bet Jēzus atbildēja: “Es jums saku: ja viņi klusēs, tad akmeņi brēks.” (Lk 19:39-40). Covid-19 nevar apklusināt mūsu balsis! Un, ja arī nevaram kopā tās pacelt, Palmu svētdienā dziedot Ozianna mūsu dievnamos, no rīta līdz vakaram varam vienoties internetā, kas, tāpat kā akmeņi, ir nedzīvs, tomēr spējīgs pārtapt par instrumentu Dieva rokās!
Līdz ar
jums lūdzu no visas sirds, lai neapklust mūsu ticības liecības! Lai neapklust
mūsu līdzjūtības pilnās pateicības tiem, kas visu no sevis atdod, lai palīdzētu
glābt citus un sagādātu arī mums, kas nepieciešams! Lai neapklust mūsu sarunas
ar mīļiem piederīgiem, draugiem, garīdzniekiem, draudzes locekļiem! Lūdzu no sirds, lai briesmu stāsti apklustu,
lai skumjas samazinātos, lai zāles atrastos, spēka nepietrūktu nevienam
pacietībā uzticēties Viņam, kas ir ar mums mūžīgi, kā bēdās, tā gavilēs! Ieejot
Klusajā nedēļā, lai skan mūsu balsis kā miera instrumenti internetā un katrā
telefona sarunā, cits citam atjaunojot cerību.
Kristus mīlestībā,
+ Lauma
In
memoriam
Pašā gada sākumā no mums šķīries viens no Aizputes autonomās evaņģēliski luteriskās draudzes stūrakmeņiem – Arnolds fon Hiršheidts.
Dzimis 1929. gada 15. augustā Rīgā, Latvijā.
Miris 2020. gada 10. janvārī Šveicē.
Arnolds fon Hiršheidts dzimis mācītāja ģimenē, viņa tēvs Valters fon Hiršhheidts līdz 1939. gadam bija vācu draudzes mācītājs Sv. Jāņa baznīcā Aizputē.
Skolas gaitas uzsācis Aizputes vācu skolā. Diemžēl ģimene 1939. gadā ir spiesta atstāt Latviju, tāpēc turpmākos divus gadus A. fon Hiršhheidts izglītojas ģimenē. Vidējo izglītību iegūst Gnezno, Polijā. Viņu interesē lauksaimniecība, to apgūst dažādās skolās Vācijā, abitūriju iegūst 1955. gadā Braunšveigā. Studē Getingenā un Ķelnē, kur 1958. gadā iegūst diplomēta agronoma grādu.
Savā specialitātē A. fon Hiršheidts sākotnēji strādājis Vācijā, bet lielāko sava darba mūža daļu, no 1962. līdz 1995. gadam – Šveicē. A. fon Hiršheidts bija atzīts speciālists atkritumu pārstrādes produktu izmantošanā lauksaimniecībā, par ko sarakstījis arī grāmatu “Zur Wirksamkeit von Schwermetallen aus Müllkomposten auf Ertrag und Zusammensetzung von Kulturpflanzen” divās daļās.
Kopš 1991. gada rudens, kad pirmoreiz pēc tik daudz gadiem atkal bija iespējams atgriezties Latvijā, Arnolds fon Hiršhheidts Aizputē bija bieži. Pēc pensionēšanās, no 1996. gada līdz 2016. gadam, viņš pārmaiņus dzīvoja gan Liencā, Šveicē, gan Aizputē, Latvijā. 2016. gada aprīlī abi ar kundzi Loru fon Hiršhheidtu veselības problēmu dēļ pavisam pārcēlās uz dzīvi Liencā.
Arnolds fon Hiršhheidts vienmēr apgalvoja, ka Aizpute ir pasaules viduspunkts.
Arnolda, viņa kundzes Lores, viņa brāļa Harro fon Hiršhheidta, visu viņu draugu un sabiedroto devums Aizputei, novadam un Latvijai ir nenovērtējams.
Pateicoties Arnoldam un Harro fon Hiršheidtiem, 1992. gadā Šveices ciemā Švercenbahā tiek izveidota biedrība “Pro Aizpute Society” (Aizputes draugi), kas veicina sadraudzību un dāsni palīdz dažādu sociālu projektu īstenošanu Aizputē.
Kad A. fon Hiršhheidts pārceļas uz dzīvi Liencā, arī tur 2008. gadā tiek dibināta “Verein der Freunde Lettlands” (Latvijas draugu biedrība), kas līdz pat šodienai aktīvi pulcina cilvēkus, kuriem rūp Aizputes un novada cilvēki.
Ar abu šo biedrību ziedojumiem un palīdzību nu jau gandrīz 30 gadu laikā ir sakārtoti dažādi mūsu novada saimnieciskie un infrastruktūras objekti: Aizputes zonālās slimnīcas telpas un aparatūra (nu jau vēsture), Rokaižu pansionāta jaunais korpuss, Aizputes sabiedriskās pirts telpas, ģimeņu māja Kalvenē, dāvinājumi biedrībai “Aizputes Samarietis”, Aizputes vidusskolai, Lažas internātpamatskolai (šobrīd Padures pamatskola) utt.
Ik gadu Aizputes novada dome saņem biedrības mērķziedojumu, lai sniegtu palīdzību vientuļiem pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Par nesavtīgo darbu Arnolds fon Hiršhheidts 1998. gadā apbalvots ar Aizputes domes Goda rakstu un ierakstīts Aizputes pilsētas Goda grāmatā.
Visu savu garo mūžu A. fon Hiršhheidts nodzīvoja Dieva gaismas apspīdēts un sekojot Dieva vārdam.
No 2014. gada līdz 2016. gadam bija viens no mūsu draudzes garantiem. Aktīvi iesaistījās draudzes dzīvē, un pēc mācītāja Sigurda Sproģa nāves palīdzēja draudzei atzelt un izdzīvot.
Abi ar kundzi bija stiprais balsts mācītājam Varim Biteniekam, A.fon Hiršhheidts bija padomdevējs gan teoloģiskos jautājumos, gan sadzīviskās lietās. A. fon Hiršhheidts palīdzēja sakārtot draudzes īpašumtiesības, bija stiprais balsts draudzes gara uzturēšanā un stiprināšanā. Arnolds un Lore fon Hiršhheidti bija paraugs visiem, kā mūža garumā saglabāt savstarpēju mīlestību un cieņu, paļāvību un ticību Dievam. Arnolds vienmēr lika domāt un vērtēt, urdīja meklēt ceļu, lai draudze būtu dzīvotspējīga mūsdienu Aizputē, lai turpinātu nest Dieva vārdu un saglabātu mūsu sakrālo mantojumu arī citām paaudzēm. Arī dzīvojot Liencā, viņu interesēja, kas notiek draudzē, Aizputē, novadā, Latvijā.
Arnold, paldies par Tavām lūgšanām un sirds degsmi, kas palīdzēja augt un pilnveidoties ne tikai mūsu draudzei. Tās palīdzēja attīstīties Aizputei, novadam, iedzīvotājiem. Mācīja pieņemt visus cilvēkus, nešķirojot pēc tautības, fiziskiem dotumiem vai mantas stāvokļa. Tās mācīja pasniegt roku līdzcilvēkiem, nenosodot un nekritizējot.
Visdziļākā līdzjūtība Lorei fon Hiršhheidtai, pārējiem tuviniekiem un draugiem, nododot Dieva gaismā Arnoldu fon Hiršhheidtu.
“Tur nebūs vairs nakts, ne sveces, ne saules gaisma tiem vajadzīga; jo Kungs Dievs izlies gaismu pār viņiem, un viņi valdīs mūžīgi mūžam.” (Jāņa atklāsmes grāmata, 22:4-5)
Aizputes autonomā evaņģēliski luteriskā draudze
Mācītājs Gundars Bērziņš
Vēsturiskās vērtības sargās jauns jumts
Aizputes autonomās evaņģēliski luteriskā draudzes baznīcā šobrīd notiek vērienīgi remontdarbi – jumtam tiek likti jauni dakstiņi, kā tas vēsturiski bijis senāk – pirms padomjlaiku šīfera perioda. Lasīt tālāk
Aizputes autonomai evaņģēliski luteriskai draudzei tiesāšanās ar LELB beidzas ar pozitīvu iznākumu.
2019.gada 2. jūlijā Latvijas Republikas Senāts paziņojis savu lēmumu par labu Aizputes autonomai ev. lut. draudzei.
Nolēma: atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvja zvērināta advokāta Jura Narkēviča kasācijas sūdzību un reliģiskās organizācijas "Aizputes autonomā evaņģēliski luteriskā draudze" pretsūdzību par Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 14.decembra spriedumu. Lēmums nav pārsūdzams.
Draudzei ilgā tiesāšanās bija ļoti nogurdinoša. Tas bija liels pārbaudījums savstarpējām attiecībām. Šī uzvara dos jaunu stimulu draudzei darboties un turpināt iesāktos darbus pie dievnama restaurācijas.
