Dzīvotprasme

„Vai tu esi labs cilvēks? Uzmanies! Izsūdzi savus grēkus! Izglābies no mūžīgās elles! Jēzus Tevi glābj no elles mūžībā!” Tāds bieži vien ir sausais atlikums no tā, kas baznīcās tiek sludināts.

Bet šeit ir jautājums, vai kristīgā vēsts var dot kaut ko VAIRĀK? Šeit ir mana dzīve šeit un tagad. Vai Dievs var kaut ko darīt ar to „elli” ar kuru es saskaros savā ikdienā?

Cilvēkiem attiecībā uz viņu garīgo dzīvi tiek norādīts uz daudziem likumiem, kas ir jāpilda. Vairāk likumu un noteikumu nepadara dzīvi garīgāku. Vairāk likumu nozīmē vien to, ka ir vairāk likumu, kurus mēs nepildām.

Ja cilvēkam ir Jēzus, tad viņam ir viss, ko viņam vajag. Ja cilvēks dzīvo uz saviem resursiem, tad viņam nekad nepietiek spēka, jo vienmēr kaut kas pietrūks.

Garīgā dzīve (dzīvotprasme) nozīmē dzīvot no žēlastības. Būt žēlastībā. Iepazīt Žēlastību. Garīgā dzīve nozīmē dzīvot ar motivāciju, kas ir pozitīvi uzlādēta ar pārliecību, ka man no Dieva arvien ir ko saņemt.

Dzīvotprasme nozīmē prasmi un spēju iepazīt sevi un Dievu Jēzū Kristū. Dzīvotprasme nozīmē atklāt to, ko Dievs var darīt tieši tagad, lai izglābtu mūs no mūsu ikdienas „elles”. Dzīvotprasme ir gan viegla, gan arī grūta. Viegla, jo tā norāda uz saņemošu žēlastību. Grūta, jo cilvēktapšana jeb briedums nav viegla. Viegla nav, bet svētīga un mūsu garīgo redzesloku paplašinoša. Tātad ļoti vērtīga.

Pievienoties mūsu Aizputes autonomajai evaņģēliski luteriskajai draudzei var ar apņēmību apgūt dzīvotprasmi kristīgās draudzes kontekstā.

māc.Zigmārs Ziemanis