Aizputes evaņģēliski luteriskā draudze - Ziņu arhīvs

Aizputes Sv. Jāņa baznīcu ieskandinās koncertstāsts par Kurzemes mūzikas vēsturi

Sun, 25 Jul 2021 18:44:00 +0000

7. augusta vakarā, simboliski atzīmējot Aizputes pilsētas svētku noslēgumu, gleznainajā Aizputes Sv. Jāņa dievnamā būs klausāms jauniešu mūzikas biedrības “Sforzando” solistu koncerts “Mūzika Kurzemē: hercogistē, guberņā, republikā”.

“Tas būs unikāls ceļojums, kas ļaus iepazīt Kurzemē skanējušo klasisko mūziku no cita skatupunkta, koncertstāstā izzinot novada mūzikas vēstures līkločus,” stāsta koncerta mākslinieciskais vadītājs Jēkabs Bernāts.

Koncertā būs iespēja klausīties Kurzemes renesanses un baroka grezno skaņu paleti, baudot arī romantisma laikmeta mūzikas smeldzi, kas šeit skanējusi guberņas laikā. Koncertu noslēgs mūzika, ko radījuši visievērojamākie mūsdienu kurzemnieki: Imants Kalniņš, Ēriks Ešenvalds un aizputnieks Pēteris Vasks.

Būtiski, ka arī koncerta izpildītājmākslinieki, jauniešu mūzikas biedrības “Sforzando” solisti, ir ar Kurzemi saistīti – koklētājas Martas Paulas Pauliņas un ērģelnieka Jēkaba Bernāta senči nāk tieši no šī vēsturiskā Latvijas rietumnovada. Koncertstāsta muzikālo daudzveidību kuplinās arī saksofoniste Sabrīna Barona, īpaši izceļot 20. gadsimta skaņražu iecienītā pūšaminstrumenta tembru. Trīs jaunieši tikušies, mācoties Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, kur tos vienojusi kopīgā interese par Latvijā vēsturiski publicētās un atskaņotās mūzikas izpēti un mūsdienu sabiedrības atkaliepazīstināšanu ar to.

Ieeja pasākumā tikai ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Tas nozīmē, ka koncerta apmeklētāji varēs neievērot 2 metru distanci un nelietot sejas maskas, ja nenotiks būtiskas epidemioloģiskās situācijas izmaiņas, kas šos noteikumus mainītu.

No visas sirds lielu paldies jauniešu mūzikas biedrība “Sforzando” teic visiem koncerta atbalstītājiem, rīkotājiem un sadarbības partneriem, īpaši Aizputes Autonomajai evaņģēliski luteriskajai draudzei, Aizputes Kultūras namam, Junior Achievement Latvia Līderu programmai un Pāvula Jurjāna mūzikas skolai.

Plašāka informācija par šo un citiem biedrības “Sforzando” notikumiem meklējama Facebook lapā un Instagram profilā.

Koncerts notiks Aizputes Sv. Jāņa baznīcā 2021. gada 7. augustā plkst. 18.00. Lūdzam koncerta apmeklētājus ierasties laikus!

Informāciju sagatavoja jauniešu mūzikas biedrības
“Sforzando” komunikācijas speciāliste
Marta Paula Pauliņa
Tālr. 27871697
info@sforzando.lv

Sun, 05 Apr 2020 13:47:00 +0000

No rīta līdz vakaram

Pūpolsvētdienas rītā, kā jau ierasts pēdējās nedēļās, Dievs mūs ir svētījis ar arvien augošām iespējām kopā pavadīt laiku lūgšanās un interneta dievkalpojumos, ko ar apbrīnojamu dedzību sagatavo mūsu Baznīcas garīdznieki, bieži kopā ar darbīgiem draudžu locekļiem. Ticu, ka jūs, tāpat kā es - mēs visi esam tik pateicīgi katram un katrai no mūsu ordinētiem un neordinētiem Kristus kalpiem, kas saved mūs kopā virtuālā pasaulē. Šajos neziņas tik pilnos laikos, kad esam spiesti būt atdalīti, rodas iespējas samazināt attālumu mūsu starpā pavisam negaidītā veidā.

Mēs labāk un pilnīgāk iepazīstamies ar tiem, kas mūsu Baznīcā kalpo citās draudzēs, pilsētās un valstīs. Paldies jums, kas mums dāvināt savus svētīgos, dvēseli dziedinošos, Gara iedvesmotos darba augļus! Paldies par katra kalpošanu draudzēs! Tiek apzvanīti draudžu locekļi, tiek gādāts par tiem, kas nespēj sagādāt sev vajadzīgo ēdienu vai zāles. Tiek arī pārsteigti tie, kas atver savas mājas durvis un atrod tur citu draudzes locekļu atstāstos palmu un pūpolu zarus. Tiek stiprinātas un mierinātas dvēseles Kristus mīlestībā. Šis žēlastības spēks vieno mūs Viņā, kurš, dodoties prom no šīs zemes, vienlaicīgi solīja: “Es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.” (Mt. 28:20) Dievs ir mūžīgs! Viņā laiks nekad nebeidzas. Šī krīze beigsies, bet, kā 136. psalma 26. pantā lasām: “Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” Uz mūžiem ir Viņa žēlastība, un tā arī šodien ir klāt – tuvumā un tālumā.

Laikā, kad Jēzus iejāja Jeruzālemē Palmu svētdienā, Viņu skaļi sveica ļaužu pūlis: “Svētīts ir Ķēniņš, kas nāk Kunga vārdā; miers debesīs un gods augstībā!” Daži farizeji no pūļa viņam sacīja: “Skolotāj, apsauc savus mācekļus!” Bet Jēzus atbildēja: “Es jums saku: ja viņi klusēs, tad akmeņi brēks.” (Lk 19:39-40). Covid-19 nevar apklusināt mūsu balsis! Un, ja arī nevaram kopā tās pacelt, Palmu svētdienā dziedot Ozianna mūsu dievnamos, no rīta līdz vakaram varam vienoties internetā, kas, tāpat kā akmeņi, ir nedzīvs, tomēr spējīgs pārtapt par instrumentu Dieva rokās!

Līdz ar jums lūdzu no visas sirds, lai neapklust mūsu ticības liecības! Lai neapklust mūsu līdzjūtības pilnās pateicības tiem, kas visu no sevis atdod, lai palīdzētu glābt citus un sagādātu arī mums, kas nepieciešams! Lai neapklust mūsu sarunas ar mīļiem piederīgiem, draugiem, garīdzniekiem, draudzes locekļiem! Lūdzu no sirds, lai briesmu stāsti apklustu, lai skumjas samazinātos, lai zāles atrastos, spēka nepietrūktu nevienam pacietībā uzticēties Viņam, kas ir ar mums mūžīgi, kā bēdās, tā gavilēs! Ieejot Klusajā nedēļā, lai skan mūsu balsis kā miera instrumenti internetā un katrā telefona sarunā, cits citam atjaunojot cerību.

Kristus mīlestībā,

+ Lauma

Wed, 15 Jan 2020 14:44:00 +0000

In memoriam

Pašā gada sākumā no mums šķīries viens no Aizputes autonomās evaņģēliski luteriskās draudzes stūrakmeņiem – Arnolds fon Hiršheidts.

Dzimis 1929. gada 15. augustā Rīgā, Latvijā.

Miris 2020. gada 10. janvārī Šveicē.

Arnolds fon Hiršheidts dzimis mācītāja ģimenē, viņa tēvs Valters fon Hiršhheidts līdz 1939. gadam bija vācu draudzes mācītājs Sv. Jāņa baznīcā Aizputē.

Skolas gaitas uzsācis Aizputes vācu skolā. Diemžēl ģimene 1939. gadā ir spiesta atstāt Latviju, tāpēc turpmākos divus gadus A. fon Hiršhheidts izglītojas ģimenē. Vidējo izglītību iegūst Gnezno, Polijā. Viņu interesē lauksaimniecība, to apgūst dažādās skolās Vācijā, abitūriju iegūst 1955. gadā Braunšveigā. Studē Getingenā un Ķelnē, kur 1958. gadā iegūst diplomēta agronoma grādu.

Savā specialitātē A. fon Hiršheidts sākotnēji strādājis Vācijā, bet lielāko sava darba mūža daļu, no 1962. līdz 1995. gadam – Šveicē. A. fon Hiršheidts bija atzīts speciālists atkritumu pārstrādes produktu izmantošanā lauksaimniecībā, par ko sarakstījis arī grāmatu “Zur Wirksamkeit von Schwermetallen aus Müllkomposten auf Ertrag und Zusammensetzung von Kulturpflanzen” divās daļās.

Kopš 1991. gada rudens, kad pirmoreiz pēc tik daudz gadiem atkal bija iespējams atgriezties Latvijā, Arnolds fon Hiršhheidts Aizputē bija bieži. Pēc pensionēšanās, no 1996. gada līdz 2016. gadam, viņš pārmaiņus dzīvoja gan Liencā, Šveicē, gan Aizputē, Latvijā. 2016. gada aprīlī abi ar kundzi Loru fon Hiršhheidtu veselības problēmu dēļ pavisam pārcēlās uz dzīvi Liencā.

Arnolds fon Hiršhheidts vienmēr apgalvoja, ka Aizpute ir pasaules viduspunkts.

Arnolda, viņa kundzes Lores, viņa brāļa Harro fon Hiršhheidta, visu viņu draugu un sabiedroto devums Aizputei, novadam un Latvijai ir nenovērtējams.

Pateicoties Arnoldam un Harro fon Hiršheidtiem, 1992. gadā Šveices ciemā Švercenbahā tiek izveidota biedrība “Pro Aizpute Society” (Aizputes draugi), kas veicina sadraudzību un dāsni palīdz dažādu sociālu projektu īstenošanu Aizputē.

Kad A. fon Hiršhheidts pārceļas uz dzīvi Liencā, arī tur 2008. gadā tiek dibināta “Verein der Freunde Lettlands” (Latvijas draugu biedrība), kas līdz pat šodienai aktīvi pulcina cilvēkus, kuriem rūp Aizputes un novada cilvēki.

Ar abu šo biedrību ziedojumiem un palīdzību nu jau gandrīz 30 gadu laikā ir sakārtoti dažādi mūsu novada saimnieciskie un infrastruktūras objekti: Aizputes zonālās slimnīcas telpas un aparatūra (nu jau vēsture), Rokaižu pansionāta jaunais korpuss, Aizputes sabiedriskās pirts telpas, ģimeņu māja Kalvenē, dāvinājumi biedrībai “Aizputes Samarietis”, Aizputes vidusskolai, Lažas internātpamatskolai (šobrīd Padures pamatskola) utt.

Ik gadu Aizputes novada dome saņem biedrības mērķziedojumu, lai sniegtu palīdzību vientuļiem pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Par nesavtīgo darbu Arnolds fon Hiršhheidts 1998. gadā apbalvots ar Aizputes domes Goda rakstu un ierakstīts Aizputes pilsētas Goda grāmatā.

Visu savu garo mūžu A. fon Hiršhheidts nodzīvoja Dieva gaismas apspīdēts un sekojot Dieva vārdam.

No 2014. gada līdz 2016. gadam bija viens no mūsu draudzes garantiem. Aktīvi iesaistījās draudzes dzīvē, un pēc mācītāja Sigurda Sproģa nāves palīdzēja draudzei atzelt un izdzīvot.

Abi ar kundzi bija stiprais balsts mācītājam Varim Biteniekam, A.fon Hiršhheidts bija padomdevējs gan teoloģiskos jautājumos, gan sadzīviskās lietās. A. fon Hiršhheidts palīdzēja sakārtot draudzes īpašumtiesības, bija stiprais balsts draudzes gara uzturēšanā un stiprināšanā. Arnolds un Lore fon Hiršhheidti bija paraugs visiem, kā mūža garumā saglabāt savstarpēju mīlestību un cieņu, paļāvību un ticību Dievam. Arnolds vienmēr lika domāt un vērtēt, urdīja meklēt ceļu, lai draudze būtu dzīvotspējīga mūsdienu Aizputē, lai turpinātu nest Dieva vārdu un saglabātu mūsu sakrālo mantojumu arī citām paaudzēm. Arī dzīvojot Liencā, viņu interesēja, kas notiek draudzē, Aizputē, novadā, Latvijā.

Arnold, paldies par Tavām lūgšanām un sirds degsmi, kas palīdzēja augt un pilnveidoties ne tikai mūsu draudzei. Tās palīdzēja attīstīties Aizputei, novadam, iedzīvotājiem. Mācīja pieņemt visus cilvēkus, nešķirojot pēc tautības, fiziskiem dotumiem vai mantas stāvokļa. Tās mācīja pasniegt roku līdzcilvēkiem, nenosodot un nekritizējot.

Visdziļākā līdzjūtība Lorei fon Hiršhheidtai, pārējiem tuviniekiem un draugiem, nododot Dieva gaismā Arnoldu fon Hiršhheidtu.

“Tur nebūs vairs nakts, ne sveces, ne saules gaisma tiem vajadzīga; jo Kungs Dievs izlies gaismu pār viņiem, un viņi valdīs mūžīgi mūžam.” (Jāņa atklāsmes grāmata, 22:4-5)

Aizputes autonomā evaņģēliski luteriskā draudze

Mācītājs Gundars Bērziņš

Mon, 10 Jun 2019 13:16:00 +0000

Aizputes autonomai evaņģēliski luteriskai draudzei tiesāšanās ar LELB beidzas ar pozitīvu iznākumu.

2019.gada 2. jūlijā Latvijas Republikas Senāts paziņojis savu lēmumu par labu Aizputes autonomai ev. lut. draudzei.

Nolēma: atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvja zvērināta advokāta Jura Narkēviča kasācijas sūdzību un reliģiskās organizācijas " Aizputes autonomā evaņģēliski luteriskā draudze" pretsūdzību par Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018.gada 14.decembra spriedumu. Lēmums nav pārsūdzams.

Draudzei ilgā tiesāšanās bija ļoti nogurdinoša. Tas bija liels pārbaudījums savstarpējām attiecībām. Šī uzvara dos jaunu stimulu draudzei darboties un turpināt iesāktos darbus pie dievnama restaurācijas.

Wed, 19 Dec 2018 17:02:00 +0000

Baznīcas atjaunošana – Dieva žēlastība

Aizputes Svētā Jāņa evanģēliski luteriskās baznīcas jumts iegūst glaunu segumu – uz jumta konstrukcijām gulstas no Dānijas vesti dakstiņi sarkanīgi oranžā krāsā. Tāds jumta segums bijis oriģinālā, kad baznīca uzbūvēta, apstiprina mācītājs Varis Bitenieks. Taču jumta seguma nomaiņa ir tikai vizuāli skaistākais un vieglākais darbs – salīdzinoši atpūta, atzīst būvdarbu vadītājs Andrejs Safonovs. Lai nomainītu jumta segumu, nācās mainīt lielāko daļu laika gaitā sabojājušos jumta koka konstrukciju.

Dakstiņi – saldais ēdiens

“Ko nozīmē mainīt jumta segumu, ja nesalabo kontrukcijas? Nevaram darīt svarīgāko darbu, ja nav sakārtots pamats,” saka būvdarbu vadītājs no Kuldīgas uzņēmuma “Nova Safs”. Gadsimtos sakrājušies putekļi un vairākas būvniecības kārtas slēpušas bēdīgu skatu. “ Redzot, kas te bija, un, iespējams, arī ir citās, grūti aptvert, kā vispār cilvēki varējuši līdz šim uzturēties vecās ēkās. Nebija domāts, ka būs tik bēdīgi. Konstrukciju un ēkas stāvoklis atklājas tikai tad, kad sāk kaut ko kustināt. Te kaut kas ir mainīts senāk, bet darīts, visticamāk, lai galīgi nesabruktu,” saka būvniecībā iesaistītas darbinieks Lauris Egle.

“Vīri liek jumtu, tas nu šķet, ka ir tas galvenais, bet tā ir maza pūderkārtiņa, lielākie darbi ir zem jumta. Celtniekiem dakstiņu likšana ir atpūta un saldais ēdiens. Viss lielais un nozīmīgākais darbs ir apakšā zem jumta seguma,” piebilst A. Safonovs, interesentus aicinot apskatīt Aizputes baznīcu starp bēniņu grīdu un jumtu.

Arhitekts Aldis Orniņš, kuram ir pieredze Kuldīgas vecpilsētas atjaunošanā un saglabāšanā, uzsver, ka darbu gaitā bijis svarīgākais izvēlēties pareizu profeisonālo darbu secību. “Lai nebūtu pārsteigumu, kad darbi būtu pabeigti, vēlāk. Problēmas, ka jāmaina lielākā daļa konstrukciju, atklājās salīdzinoši ātri. Tikai virpusēji skatoties liekas, ka vajadzēja mainīt tikai jumta segumu. Taču, kad nonāc līdz jumta konstrukcijām, saproti, ka nevar nedarīt to, kas ir jādara, ja būves konstrukcijas ir sliktā, nekoptā stāvoklī visā garumā,” norāda arhitekts.
Baznīcas jumta lielāko daļu patlaban sedza pelēks šīferis, ko tagad nomaina ar dakstiņiem. Tornim, kā sakārtošanai ķersies klāt nākamajā etapā, segums ir no skārda. “Tiek izmanto maksimāli kvalitatīvi materiāli un augsti kvalificētu meistaru darbs,” uzsver būvdarbu vadītājs.

Pētījumiem liela nozīme

“Baznīcas jumts ir viens no visvecākajiem, ja ne pats vecākais jumtiem Aizputē,” saka mācītājs Varis Bitenieks. 2016. gadā baznīcā veikta apsekošana, kas atklāja patiesās problēmas. 2017. gadā būvinženieris Dainis Šēlis uztaisījis konstrukciju glābšanas darbu projektu.“Talkā aicinājām Juri Zviedrānu, kurš uztaisīja brīnišķīgu darbu, kas saucās arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. Tas ir ļoti nozīmīgi jumta vecuma noteikšanas ziņā. Atradās fakts, ka šeit ir saglabājusies senā Domkapitula pils, kas ir aizlēpta aiz šiem mūriem. Atrada arī gadaskaitli, kad šis jumts ir celts – 1699. gadā ir līgums starp Cīravas dzirnavnieku un Aizputes baznīckungu. Jumts un konstrukcijas no tik sena laika,” par atklājumiem stāsta V. Bitenieks, norādot, ka šie atklājumi ir nozīmīgi. “Mūri ir vecāki, bet jumts – jaunāks. Pēc izpētes secinājām, ka jumts kādreiz bijis lēzenāks, kādos būvdarbos tas pacelts stāvāks. Tāpat zināms, ka baznīca savulaik bijusi sabrukšanas stadijā, jo jumts bijis iebrucis,” saka būvdarbu vadītājs. Mācītājs norāda, ka pētīšanā ieguldīts daudz darba, un vēl tikpat daudz atkalājumu būs priekšā.

“Prieks, ka ir pētīts un darbs pamatīgi darīts,” slavē arhitekts Aldis Orniņš. A. Safonovs piebilst, ka uz Aizputes baznīcu vedis arī studentus radīt konstrukcijas un stiprināšanas metodes.

Saikne motivē atbalstīt

Baznīcas jumta seguma atjaunošanā izmantoti vairāki finansējuma avoti. Ļoti nozīmīgs bijis Aizputes novada pašvaldības atbalsts. Tā pirmajam posmam piešķīrusi 12 tūkstošus eiro, arī otrajam etapam ir tikpat liels pašvaldības līdzfinansējums. “Gandarījums, ka mācītājs un draudze ir tik izdarīgi – darba un piesaista līdzekļus, lai saglabātu sev un pilsētai nozīmīgo ēku,” slavē domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Jankovskis. “Darbu vizuālais rezultāts – krāsainais jumts – piesaistīs pilsētas apmeklētāju uzmanību.”

“Lai dabūtu lielāku naudu, ir jābūt kādai piešpricei, draudzei tik milzīgu līdzekļu nav,” norāda mācītājs. Sešus tūkstošus dolāru jeb aptuveni piecus tūkstošus eiro piešķīrušas draudzes Amerikā. “Galvenais sponsors, kas lika jumtu Apriķu un Valtaiķu baznīcām, ir no Vācijas – Baltvācu fonds jeb “Kurlandische Vereinigte Stiftung” (Kurzemes apvienotie fondi).Vairākus gadus ar viņiem sarakstos, mums izveidojies labs kontakts. Fonds maksā par darbu. Naudu viņi piesaista projektu veidā no Vācijas valdības. Viņiem tas ir svarīgi, jo daudziem vāciešiem šeit meklējamas saknes. Viņiem šī vēsturiskā saikne daudz nozīmē,” norāda V. Bitenieks. Līdz 1939. gadam Aizputē bija baltvācu draudze ar pāris desmitiem locekļu un latviešu draudze ar vairāk nekā tūkstoti iedzīvotājiem. Šeit bija mācītājs Fon Hiršheids. “Viņam bija dēli, īsti šejienes, Aizputes patrioti. Kad Latvija atguva neatkarību, viņi uz šejieni atbrauca atpakaļ. Viņi par to bija sapņojuši, te ir viņu bērnība,” stāsta mācītājs.

Lielu atbalstu sniedzis arī Imants Lancmanis, kurš atsūtījis vēl papildus pētāmo materiālu par baznīcu senvācu valodā.
“Darām visu soli pa solim, ne visu uzreiz, meklējam iespējas, kādas varam izmantot. Kā mācītājs saku, ka tas, kas notiek, ir izdarīts un notiek par labu baznīcas atzimšanā, ir Dieva žēlastība. Ir jauns jumts, neiet bojā kultūras, vēstures, arhitektūras piemineklis. Daudzei ir emocionālais pacēlums, cilvēkiem ir interese par notiekošo, saprot, ka notiek kaut kas labs. Sakārtot savu namu, nozīmē sakārtot pašam sevi. Kad tas notiek, tev parādās iespējas, kādas pirms tam pat nepamanīji. Mana mamma skatās vācu seriālu “Mīlas viesulis”, un tur reiz bija labs citāts: “Kad visas durvis aiztaisās ciet, Dievs paver logu.”.” Mācītājs ir gandarīts par baznīcas jumta atjaunošanā iesaistīto speciālistu un padomdevēju atbalstu. “Tas ir milzīgs kopdarbs.” Baznīcas atjaunošanā atbalstu sniedzis Aizputes novadpētniecības muzejs, tūrisma speciālisti, biedrības, kā arī draudzes locekļi.

Vēl viens no baznīcas mācītāja un draudzes plāniem nākotnē ir sakristejas jumta nomaiņa, mācītājs un draudze šim mērķim priecātos par ziedotāju atbalstu.

Domā par vecpilsētas ēku saglabāšanu

Domes pārstāvis A. Jankovskis ir gandarīts, ka baznīcas atjaunošana sakrīt ar laiku, kad novada speciālisti uzsākuši pievērst pastiprinātāku uzmanību vecpilsētas ēku saglabāšanai. Šis būs viens no kārtējiem labajiem un iedvesmojošajiem piemēriem iedzīvotājiem domāt par vēstures nozīmīgumu gan pilsētas attīstības, gan katru pašu dzīvē. Veiksmīgākie piemēri jau izraisījuši plašu rezonansi un interesi, piemēram, mākslas rezidenču centrs “SERDE”, biedrības “Linmeijers” māja un citas.

Arhitekts Aldis Orniņš, kuram ir pieredze senpilsētas saglabāšanā Kuldīgā, uzsver, ka Aizputei vecpilsētas sakārtošanā ir veiksmīgi aizmetņi, baznīcas jumta atjaunošana mēroga ziņā ir vērienīga darbība, kas ēkas statusa un nozīmīguma dēļ prasa milzu rūpību un uzmanību.

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

Thu, 02 Aug 2018 17:38:00 +0000

Ceļš mājās Dievam kalpojot.... visiem kuri jūt Viņa aicinājumu!

Jāņu laikā Latvijā ir jo īpaši skaisti! Neskatoties uz lietaino laiku, kurš mūs sagaidīja, varēja just to ko vienmēr esam jutuši šinī gada laikā, kad dienas ir visgarākās un naktis It kā aiz bailēm 'parāda' degunu un iet atpakaļ uz guļu. Saulītei un gaismai daudz darba, palidzot auglīgai zemei nest ražu.

Tā arī mēs, LELBĀL, plenārsēdes dalībnieki, iesākām , mūsu sēdi tūlīt, jau 25.jūnijā ar gaišu un darbam aicinošu dievkalpojumu Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā. Zīmīgi, ka tieši šajā dienā daļa no mūsu dievkalpojuma bija amata krusta uzlikšana mācītājam Zigmāram Ziemanim. Apzinoties, ka šis bija iesākums mūsu darbam uz nākošām piecām dienām, zīmīgi bija izmeklētie Dieva vārda lasījumi no Pāvila vēstules Kolosiešiem .... "Dieva mīļotie, apvelciet dziļu līdzjūtību, labestību, pazemību, lēnprātību, iecietību citam pret citu, esiet pacietīgi un piedodiet cits citam, ja kādam ir pret kādu kas pārmetams-kā kungs jūs ir apžēlojis, tāpat arī dariet jūs...."Daudz reiz par šo tekstu domāju, kad tikām un tiekam sūtīti kalpot. Dievkalpojumu paplašināja burvīgā ērģeļu pavaditāja ērģelniece Baiba Rēdmane un dziesmas solo izpildīja tenors Juris Vizbulis.

Dienas kārtība bija pieblīvēta, daudz par ko runāt un daudz par ko lemt. Sēde neiesākās kā parasti ar atskaitēm. Tās mums bija jānodod pirms sēde pat sākās. Katram bija jāatbild uz jautajumu, uz ko tad mēs ceram, nākošajos gados strādājot LELBĀL, tieši atbalstot jaunāko apgabalu Latvijā? Otrs jautājums bija - kur un vai mēs esam vīlušies? Kur mēs kā Baznīca esam, "stāvam", kādas ir mūsu ieceres un ko līdz šim esam panākuši? Protams, viedokļi, rūpes, cerības bija daždažādas, tomēr pēc izteiktā varēja spriest, ka rūpes daudziem ir samērā vienādas - pārāk daudz laiks ir pavadīts, aizstāvoties gan par draudžu esamiem īpašumiem, gan par mūsu LELBĀL pēctecību. Jo sevišķi pēdējais izraisa patiesu izbrīnu?!! Tie mācītāji, kuri kalpoja ārpus Latvijas, latviešu draudzēs, visi tomēr cerēja, ka tad, kad karš beigsies un lietas nomierināsies, varēs atgriezties un atkal kalpot Dievam un Latvijai. Mēs, protams, zinām, ka daudzu latviešu cerības atgriezties Latvijā palika arvien neiespējamākas, gadiem ejot uz priekšu un komunistu režīmam nostiprinoties Latvijā uz nākošiem, vairāk nekā 50 gadiem! Daudz tika pārrunāts, laiks pagāja nemanot. Tomēr bija pirmā diena jānoslēdz, lai turpinātu nākošo dienu jau pavisam agri.

Mīļš paldies jāsaka daudziem, bet jo sevišķi divām organizācijām un cilvēkiem. Tas ir Latvijas Universitātes (LU) Teoloģijas Fakultātei un tās dekānei Dacei Balodei, un Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja draudzei un tās mācītājai Bīskapei emer. Jānai Jērumai-Grīnbergai. Abās vietās varējām gan kalpot Dievam, gan Viņu lūgt, bez bailēm un aizspriedumiem. Jāsaka, ka šajā spraigajā ritmā, kad darbus beidzām ap 22.00 vakarā, ļoti palīdzēja atgūt spēkus tas, ka desmitos vakarā ārā vēl spīdēja saulīte un ļāva mums ievilkt dienas elpu pirms dodamies pie miera.

Tāpat kā visās dienās, arī 26.jūnijs bija darba un pārrunu pilns un jo sevišķi tik ļoti gaidīts, jo notika tikšanās ar LELB virsvaldi, kura tieši šajā dienā bija paredzēta. Diena iesākās ar finanšu pārskatiem un budžeta plānošanu. Tikāmies arī ar Vācijas Luterisko Baznīcu Latvijā, pārrunājot ar viņiem Sv. Pētera baznīcas īpašumu atgriešanās tiesību procesu un kā mēs, abas baznīcas, redzam mūsu nākotnes sadarbību. Jāsaka gan, ka visos šajos procesos bija, ir un būs iejaukts daudz no politiskās spēles.

Esam kā Baznīca veidota no tik daudz un dažādiem dievlūdzējiem un ne jau tikai tāpēc, ka mēs kā indivīdi esam tik atšķirīgi, bet gan arī tas, ka esam no dažādākām vietām, valstīm pat kontinentiem, kuri piedod tik unikālu skatījumu mums ikkatram. Šī mūsu izkoptā pēctecība ir radījusi mūs kā domājošu, otra viedokļa respektējošu Baznīcu. Bija labi noklausīties kā latviešu draudzes darbojas gan Eiropā, Amerikā, Kanādā un Austrālijā. Šī spēja ieklausīties otra viedoklī bija ļoti noderīga mūsu abu, LELB un LELBĀL, sanāksmē, kurā piedalījās abu Baznīcu virsvaldes. Žēl gan, ka no LELB puses tomēr nevarēja piedalīties + Jānis Vanags. Sarunas vedās raiti un no abām pusēm izpaudās cieņa. Likās, ka izjutām, ka varbūt šoreiz šī sadarbības sākums patiesi ir iespējams. Visu, ko lūdzām, lai saprot, ka mēs esam uz palikšanu un ka viss, ko mēs lūdzam, ir lai mums dod iespēju kalpot un vēstīt prieka vēsti - evanģēliju māsām un brāļiem Kristū. + Lauma Zušēvica apliecināja, ka visus šos gadus mēs esam atbalstījuši LELB. Ar savas dzīves aicinājumu kalpot Dievam esam veltījuši tieši latviešu Baznīcā, neskatoties uz citām iespējām tādā veidā atbalstot Latvijas Baznīcu. Tas viss tika darīts mīlestības vārdā. Nobeidzām šo sēdi ar kopēji lūgto Tēvreizi un, kad es uz mirkli pacēlu acis, jutu, ka pēc manas rokas jau sniedzās kāda otra, lai, kopā turot rokas, mēs varētu lūgt kā pats Dieva Dēls ,Jēzus, mums ir mācījis. Pēc tam Bīskaps Brūvers atsaucās uz aicinājumu novadīt lūgšanu. Tajā varēju just mūsu visu vēlēšanos kalpot vienam Dievam un vienai latvju tautai. Visu nobeidzot, tika uzņemta kopēja bilde un tā arī ar cieņu un laba vēlējumiem mēs devāmies atpakaļ uz mūsu plenārsēdes darbu un sanāksmēm. Pēcpusdienā daudz runājām, kā labāk par sevi 'vēstīt' un stāstit? Kā labāk izmantot sociālo mediju tīklus? Bija tik labi redzēt, ka šajos centienos ļoti daudz piestrādā jo sevišķi mūsu jaunākie mācītāji Rinalds Gulbis un Tālis Rēdmanis jau iesāktajā ‘Andreja’ projektā. Pateicāmies Dievam un izlūdzāmies žēlastību un mieru naktij, lai spēki tiktu atjaunoti nākamajai dienai.

Nākamās divas dienas pavadījām, braucot un apciemojot gan mūsu draudzes, gan viņu dievnamus. Vispirms devāmies uz Aizputes dievnamu, kur kopā ar Liepājas Krusta draudzi mūs sagaidīja uz īsu svētbrīdi un tad kopīgi ļāvāmies pārrunām, jautājumiem un gaiditām atbildēm. Sarunas un jautājumi nebūt nebija tik viegli un ne vienmēr varēja piekrist atbildēm, bet tas arī ir pieņemams, jo mēs, mūsu Baznīcā, varam izteikt domas, nebaidoties par jautājuma sekām. Bija daudz ko pārdomāt! Viena doma gan manuprātu burtiski 'neatstāja' un tā bija, ka kaut mēs visi esam latvieši, tomēr esam tik atšķirīgi viens no otra, citreiz pat valodas izpratnē. Neapšaubāmi mūs vieno mīlestība Dievam caur Jēzus , un tas mums dod cerību visas citas lietas pārvarēt Viņa mīlestībā, kalpot un izjust Viņa saucienu vēstīt neskatoties uz dzimumu.

Kas gan var uzlabot jebkuru dienu, ja ne kopā paēsta maltīte. Laukā pie baznīcas mūs sagaidīja, smaidīga, patiesi priecīga mūs redzēt saimeniece, kura mūs cienāja ar uz ugunskura uguns vārītu soļanku un speķa putru. Visi ēdot, sasēdāmies kur nu kurais, un sarunas starp mums un Aizputes, Liepājas Krusta un Valtaiķu draudzes locekļiem vedās raiti un par visdažādākiem tematiem.

Kā saka, paēduši un padzērušās, devāmies tālāk uz Cīravu, kur mūs jau gaidīja gan draudzes priekšniece, gan bērni un ģimenes, kuras dzīvo nesen atjaunotajā mājā. Vienā mašīnā bija sasēdušies un varbūt mazliet no mums sabijušies, vietējie bērni Jānis, Markus, Gabriēls, Sabīne, Elina, Niks un Alita. Drīz vien apmulsums un kautrēšanās bija pārvarēta un mēs varējām klausīties viņu stāstos, kā arī skatīties, kā viņi rāpoja pa sienām un laidās lejā no slidkalniņa nesen uzstādītajā spēļu laukumā. Viesošanās brīdis īss, toties atmiņā paliekošs. Laiks bija doties uz pašu Cīravas dievnamu. Tajā ieejot, pāris lietas 'iekrita' acīs. Skaistums vienkāršībā, manāmā akustika, gaisotne, ērģeļu stabules. Esot šinī dievnamā, likās ka ikkatra klātesoša dvēsele paceļas. Baiba, mūsu ērģelniece, kopā ar vīru Tāli izdomāja, ka šis dievnams ir jāieskandina. Tā nu arī Tālis spieda uz flīģeļa pedāļiem un Baibas ērģeļu pavadījumā mēs dziedājām 'Ved mani Dievs'. Ne dziesmu grāmatas bija vajadzīgas, ne notis. Dziedājām vienā balsī. Tas man bija tas moments, kurā īsti sapratu kāpēc mēs šeit nākam, kas mēs esam un ko varam dot kā Baznīca mūsu latviešu tautai.

Ceļā uz Rīgu arī piestājamies pie mācītāju kapiem Valtaiķos. Archibīskape Lauma tajos jau ir pabijusi un vēlējās, lai arī mums rastos tāda iespēja. Iespēja būt it kā aizmirstā, attālākā vietā, kur guļ mācītāji un viņu ģimenes. Paldies mūsu mācītājam Varim Biteniekam, kurš zināja arī stastit ne tikai par šo vietu, bet arī vēstīt par vēsturi visā apkārtnē.

Līdzīgi iepriekšējai dienai, arī nākošā iesakās autobusā, tikai šoreiz brauciens bija uz Cēsu pusi, uz Zvanniekiem. Tie mums daudziem mīļi, jo dara svētīgu darbu un rūpējās par ģimenēm un to veidošanu. Vini ir pieņēmuši bērnus, izaudzinājuši un nu jau tie nāk atpakaļ kā uz mājām. Ja ne šeit, tad nu nezinu kur citur varētu izjust Svētā Gara darbību?! Tas bija jūtams gan mūsu svetbrīdī, gan bērnu vēlēšanās mūs visus visur pavadīt un rādīt. Mīlestība bija jūtama visur. Tā atspīdēja mammas Sandras bezgala mīlestības pilnajās acīs! To varēja just bērnu rokās, kuras nepārtraukti stiepās kādam pretīm cerībā, ka kāds no mums to paņems savējās. Pēc rīta posma sēdēm kopā ar visiem ēdām pie viena galda pusdienas un varbūt tas, ka ēdām kopā, varbūt tas, ka jutām ka mājnieki mūs tiešām gaidīja un gribēja mūs redzēt, padarīja šo maltīti tik daudz gardāku. Bija grūti teikt 'atā', kaut arī zinājām, ka patiesi sakam tikai 'uz redzēšanos'!

Vakarā visi pulcējāmies, lai kopā ar viesiem no Latvijas Universitātes, kā arī Vācijas Luterāņu Baznīcas varētu saviesīgā vakarā pateikties virsvaldei par darbu, visiem rīkotājiem par rūpēm un pavadīt laiku kopīgā sadraudzībā. Archibiskape Lauma vakara gaitā pateicās Prāv. Ievai Graufeldei par ilggadīgo kalpošanu, par padomiem, par atdevi kalpojot gan Zviedrijas apgabalā, gan pašā LELBĀL darbā.

Tai pašā laikā +Lauma deva iespēju vakara lūgšanu novadīt LU Teoloģijas fakultātes Dekānei Dacei Balodei, kuru nakošajā dienā Plenārsēdes noslēguma dievkalpojumā jau ordinēja kā LELBĀL mācītāju. Tad nu pie noslēguma dienas, ja kādam teiktu, ka jau esam piecas dienas strādājuši, kalpojuši, domājuši, droši vairākums no mums brīnītos, cik laiks tomēr ātri ir pagājis. Zinu, ka fiziski, protams, bijām noguruši, kaut laika maiņai neļāvām sevi nokausēt. Bija manāms garīgs pacēlums!! Pēc rīta posma sanāksmes un fotografēšanas sesijām visi devāmies atpakaļ uz Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcu kur tad arī noslēdzām mūsu Plenārsēdi ar dievkalpojumu, kurā arī tad notika mācītājas Daces Balodes ordinēšana. Bija prieks redzēt tik daudz cilvēku un amata brāļu un māsu (arī no LELB) un priecājamies viņus redzēt nākam un dodam savu svētību nu jau ordinetai mācitajai Dacei Balodei. Dieva vārdi, dziesmas, liecības, viss tas kopā nenoliedzami deva vienotības sajūtu, ticību un Svētā Gara klatbutni. Šī sajūta nepameta ilgu laiku, godīgi sakot, līdz nākošās dienas vakaram, kur bijām kopā, tai pašā dievnamā ar visiem LELBĀL virsvaldes locekļiem, garīdzniekiem, koriem no Stokholmas, Londonas un Latvijas Izdevniecibu jauktais koris “Burtnieks” un, protams, visiem dievlūdzjiem. Dievkalpojums patiešām bija izveidots, ka pārpildītajā dievnamā likās, ka esam visi kopā kā viens lūgšanā. Dievkalpojuma iesākumu vadīja prāv. Anita Vārsberga Pāže. Ieklausoties viņā, es arī domāju par Anitas tēvu prāv. Vili Vārsbergu, kurš nu jau aizgājis Dieva mierā. Nenoliedzami viņš būtu bijis lepns par to, ka Anita tieši tad, tieši tur turpināja viņa iesākto darbu, kalpojot Dievam un Latvijai. Roku uzlikšana svētīšanai man bija jauks atgādinājums un atsauca atmiņas, kad kosekrēja archibīskapi Laumu un mēs visi viņu svētījāmviens caur otru, caur latviski austām jostām. Domāju, ka mūsu dziesmotais dievkalpojums bija burvīga dāvana Latvijai tās 100 gadu dibināšanas jubilejā, kā arī mums pašiem apliecinājums, ka mēs piederam Latvijai, mēs esam Latvijas Baznīca, mums rūp latviešu luterāņi visā plašā pasaulē un tagad arī šeit dzimtenē, Latvijā, kuru tik ļoti mīlēja un šo dienu gaidīja tāds Dieva vīrs kā arch. Grīnbergs, kuru izveda vācu okupācijas vara un kurš nokļuvis ārpus Latvijas, uzturēja Latvijas luterisko Baznīcu, lai mēs varētu atgriezties nu jau arch. Laumas Zušēvicas vadīti. Lai Dievs mums dod spēku, rāda ceļu un iespēju jebkatram kalpot ja Dievs aicina!

Ar Dievpaligu!

Sandra Kalve

LELBĀL virsvaldes locekle

Wed, 07 Mar 2018 18:36:00 +0000

2018.gada 6.martā Kurzemes rajona tiesā tika nolasīts spriedums(Lieta Nr.C20272716) LELB celtajā prasībā pret Aizputes autonomo ev.lut. draudzi un Aizputes novada domi.

Tiesa nosprieda:

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas prasību pret Aizputes autonomo evaņģēliski luterisko draudzi un Aizputes novada domi par īpašuma tiesību atdzīšanu un nekustamo īpašumu pārņemšanu pilnībā noraidīt.

Trešās personas patstāvīgu prasījumu pret Aizputes autonomo evaņģēliski luterisko draudzi un Aizputes novada domi par īpašuma tiesību pārmantošanas fakta konstatēšanu un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu noraidīt pilnībā.

Wed, 30 Aug 2017 17:30:00 +0000

LELBĀL Draudžu dienas Aizputē.

26.augusts – patīkami silta, saulaina rudens diena. No Valtaiķiem līdz Aizputei tikai 15 kilometri. Šo attālumu Daces Freimanes vadītais auto noskrēja, ka nedabūjām labi attapties. Un esam jau pie Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīcas. Tur baznīcas ārpusē, pie kafijas tases un maizītēm notika reģistrēšanās. Bija atbraukuši no Liepājas Krusta draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze kopā ar draudzes padomi. Ieradušies arī no Cīravas un Snēpeles draudzes pārstāvji. Mūs visus silti sagaidīja Aizputes draudzes mācītājs Varis Bitenieks ar kundzi Noru – ērģelnieci. Mūs sagaidīja draudzes priekšniece Biruta Neiburga, pērminderis Ulvis Bensons, grāmatvede Irēna Burve, draudzes kasiere Ilze Plamše un dāmu komitejas vadītāja Iveta Salmgrieze.

Draudžu dienu ideja: stiprināt sadraudzību starp draudzēm un vienai otru atbalstīt.

Moto: Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils. Dieva spēks manā nespēkā varens parādās.

Tālāk seko svētbrīdis baznīcā. Pēc dievkalpojuma iepazīšanās, ko organizēja Nora Biteniece.

Nodarbība. Par reformāciju – universitātes profesors J. Cālītis un universitātes teoloģijas dekāne D. Balode. Liels paldies viņiem par izsmeļošām atbildēm un visu dzirdēto.

Bija pusdienas Aizputes Kultūras namā, kuras gatavoja Kazdangas ēdnīcā. Sekoja pastaiga pa Aizputi.

Nodarbība. Pārrunas par Bībeli.

Pēc nelielas kafijas pauzes atkal.

Nodarbība. Pasaules kafejnīca...

Tālāk ceļš uz Mācītājmāju. Tur bija vakariņas, ugunskurs, dziesmas, spēles, liecības. Pēc 22:00 došanās uz naktsmājām Kazdangas saieta namā.

27.augustā – svētdienā.

8:00 celšanās, rīta rosme, meditācija.

Brokastis Kazdangas ēdnīcā un visi atkal brauca uz Aizputi.

10:00 sākās dievkalpojums ar Svēto vakarēdienu un aizlūgšanu.

Nodarbība. Stiprinājums.

Vada Renārs Briedis un superintendants Klauss Loofts.

Pēc pusdienām Kultūras namā atvadas un mājupceļš.

Mēs ar mācītāju vēl devāmies uz diviem kapu svētkiem mūsu draudzes teritorijā – Laidu pagastā.

Tālis Lagzdiņš Valtaiķu aut. ev. lut. draudzes priekšnieks.

Sun, 30 Jul 2017 17:26:00 +0000

Divas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā?

Vairākumam Latvijas luterāņu līdz šim ir bijusi saskarsme tikai ar viena veida luterisko baznīcu - Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB). Ikvienam gan baznīcā, gan ārpus tās stāvošam var būt savs viedoklis par to, bet skaidrs ir, ka tā tomēr nav pilnīgi viendabīgs veidojums. Daļa tās garīdznieku ir stingri konfesionāli luteriski noskaņoti, daļa garīdznieku tuvojas Romas katoļu, citi savukārt - pareizticīgajai tradīcijai. Tajā nozīmīga vieta ir arī progresīvākajam un modernākajam plaša garīgā spektra spārnam, kuru pārstāv Rīgas Lutera draudze.

Fri, 28 Jul 2017 17:21:00 +0000

Skandāls luterāņu baznīcā: sieviešu ordinācijas jautājums pilnīgi sašķēlis Latvijas luterāņus

Trauslais diplomātiskais pamiers starp Latvijas un diasporas luterāņiem, pēc visa spriežot, ir beidzies. To sašķēlis sieviešu ordinācijas jautājums. Tagad Latvijā darbosies divas luterāņu baznīcas – viena atbalstīs sieviešu kļūšanu par mācītājām, bet otra tam būs kategoriski pret. Lasīt tālāk